Zinātne un sociālie mediji: Iespējas un izaicinājumi

Divdesmit pirmajā gadsimtā sociālie plašsaziņas līdzekļi ir pārveidojuši veidu, kā cilvēki sazinās un apmainās ar informāciju. Tie ir kļuvuši par spēcīgu instrumentu, kas nodrošina savienojamību no visas pasaules, kā arī būtiski ietekmē to, kā tiek veikti zinātniskie pētījumi, kā notiek apmaiņa ar tiem un kā par tiem tiek informēta sabiedrība.

Šajā rakstā tiks pētīta zinātnes un sociālo mediju nozīme, kā arī to izmantošanas iespējas un izaicinājumi zinātniskajā pētniecībā un komunikācijā.

Kā ir saistīta zinātne un sociālie mediji?

Sociālo mediju nozīme zinātnes jomā ir pieaugusi, un pētniekiem un zinātniskajai sabiedrībai tas sniedz vairākas priekšrocības.

Viens no galvenajiem sociālo mediju ieguvumiem ir tas, ka tie ļauj akadēmisko aprindu pārstāvjiem sazināties savā starpā, veidot profesionālos tīklus un dalīties ar saviem atklājumiem. Zinātnieki var izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus, lai informētu par savu pētījumu rezultātiem, palīdzot palielināt zinātniskā pētījuma atpazīstamību un ietekmi, sasniedzot plašāku auditoriju ārpus sabiedrības.

Sociālie plašsaziņas līdzekļi var arī atvieglot datu un resursu apmaiņu, kas var veicināt efektīvākus un kopīgus pētījumus, tādējādi paātrinot zinātniskos atklājumus un samazinot centienu dublēšanos.

Turklāt sociālos plašsaziņas līdzekļus var izmantot, lai iesaistītu citu disciplīnu akadēmisko aprindu pārstāvjus, kuriem citādi nebūtu iespējas sadarboties. Tā rezultātā varētu rasties jaunas pētniecības idejas un tēmas, kā arī starpdisciplināras pieejas zinātnisku problēmu risināšanai.

Visbeidzot, sociālie plašsaziņas līdzekļi var kalpot sabiedrības iesaistei zinātnē un zinātniskās izpratnes veidošanai, tādējādi palielinot sabiedrības uzticību un atbalstu zinātniskajai pētniecībai.

Sociālo mediju izmantošanas nozīme zinātnisko atklājumu izplatīšanā

Sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem ir iespēja palielināt pētniecības ietekmi un veicināt zinātnes izpratni, mijiedarbojoties ar plašāku auditoriju, iegūstot atgriezenisko saiti reālajā laikā un uzlabojot sabiedrības izpratni par zinātni. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad sociālie plašsaziņas līdzekļi ir ievērojami veicinājuši zinātnes attīstību, pierādot to nozīmi:

Ebolas uzliesmojums Rietumāfrikā: 2014. gada Ebolas epidēmijas laikā Rietumāfrikā sociālie plašsaziņas līdzekļi tika izmantoti, lai sekotu līdzi slimības izplatībai un izplatītu informāciju par profilaksi un ārstēšanu. Sociālos plašsaziņas līdzekļus izmantoja zinātnieki un sabiedrības veselības speciālisti, lai sazinātos savā starpā un ar sabiedrību, kā arī koordinētu reakciju uz epidēmijas uzliesmojumu.

Zemestrīču monitorings: Sociālie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti, lai uzraudzītu zemestrīces un citas dabas katastrofas. Piemēram, 2011. gada zemestrīces un cunami laikā Japānā Twitter tika izmantots, lai paziņotu informāciju par katastrofu un atrastu pazudušos cilvēkus.

CORD-19 (COVID-19 atklātā pētniecības datu kopa): CORD-19 datu kopa ir zinātnieku, pētnieku un tehnoloģiju uzņēmumu kopīgs darbs, lai nodrošinātu pilnīgu COVID-19 zinātnisko pētījumu resursu. Iniciatīva sākās sociālajos plašsaziņas līdzekļos 2020. gadā, kad pētnieki sociālajā tīklā Twitter publicēja aicinājumu rīkoties, lūdzot palīdzēt apkopot COVID-19 zinātnisko pētījumu krājumu.

Zinātne un sociālo mediju iniciatīvas

Pieaugošā sociālo mediju un citu tiešsaistes platformu izmantošana zinātniskajā komunikācijā ir arī izraisījusi virkni iniciatīvu, lai labāk izprastu zinātnes un sociālo mediju ietekmi.

Altmetric

Altmetricviena no tām bija metode, ar ko kvantitatīvi novērtē pētniecības rezultātu ietekmi sociālajos plašsaziņas līdzekļos, ziņu medijos, emuāros un citās tiešsaistes platformās. Tā sniedz visaptverošāku informāciju par pētniecībai pievērsto uzmanību. Lasīt "Altmetric: galvenais ceļvedis, kā uzlabot pētniecības redzamību", lai uzzinātu vairāk.

Impactstory un atvērtās zinātnes ietvars (OSF)

Impactstory un Atvērtā zinātnes sistēma (OSF) arī šīs divas tīmekļa platformas, kas kalpo pētījumu rezultātu organizēšanai un izplatīšanai. Impactstory pievēršas alternatīviem pētniecības ietekmes novērtēšanas pasākumiem, piemēram, sociālo mediju pieminējumiem, lejupielādēm un citātiem, savukārt OSF pievēršas pētniecības projektu rīkiem, piemēram, preprintiem, datiem un programmatūrai.

Dezinformācija un viltus ziņas sociālajos medijos

Dezinformācija un viltus ziņas sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir nopietnas un arvien pieaugošas problēmas. Dezinformācija ir apzināta nepareizas vai maldinošas informācijas izplatīšana, savukārt viltus ziņas ir apzināta nepatiesu vai safabricētu stāstu izplatīšana.

Sociālo plašsaziņas līdzekļu tīkli ir saņēmuši pārmetumus par to līdzdalību dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanā, un tie ir sākuši izstrādāt vairākus pretpasākumus.

Piemēram, dažas platformas ir ieviesušas faktu pārbaudes procedūras un samazinājušas informācijas, kas identificēta kā viltota vai maldinoša, publiskošanu. Citās ir ieviesti standarti, kas ierobežo konkrētu veidu dezinformāciju vai pieprasa, lai uz ziņām, kurās ir strīdīgs materiāls, tiktu izvietoti marķējumi.

Tomēr, lai risinātu dezinformācijas un viltus ziņu problēmu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, ir nepieciešama sarežģīta un laikietilpīga stratēģija. Plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes uzlabošana, atbildīgas informācijas apmaiņas veicināšana, neatkarīgu faktu pārbaudes organizāciju atbalstīšana un platformu atbildības noteikšana par to lomu dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanā ir alternatīvas šo nopietno un satraucošo problēmu risināšanai.

Vairāk nekā 75 000 precīzu zinātnisku skaitļu, lai palielinātu jūsu ietekmi

Skaitļu izmantošana var palīdzēt palielināt jūsu pētījuma ietekmi, un, izmantojot atbilstošu rīku, tas var ievērojami atvieglot jūsu darbu. Pārbaudiet Atcerieties grafiku un iepazīstieties ar šo lielisko rīku, kas sniedz vairāk nekā 70 000 skaitļu, lai palīdzētu jums veikt izcilu izpēti.

Izveidojiet savus zinātnes skaitļus