Rakstot pētniecisko darbu, rūpīgi jāapsver vairāki faktori, tostarp struktūra, saturs un valoda. Viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas rodas, rakstot pētniecisko darbu, ir, vai ir pieņemams izmantot pirmās personas skatpunktu. Lai gan precīzas atbildes uz šo jautājumu nav, izpratne par pirmās personas lietojuma priekšrocībām var palīdzēt jums pieņemt pamatotu lēmumu par to, kā pieiet rakstīšanai. Šajā rakstā mēs aplūkosim pirmās personas lietojumu pētnieciskajos darbos, tostarp to, kad tas ir lietderīgi, kad no tā vajadzētu izvairīties, un padomus, kā efektīvi lietot personvārdu vietniekvārdus. 

Kas ir pētnieciskais darbs?

Pētnieciskais raksts ir akadēmiskā rakstiskā darba veids, kurā ir izklāstīts autora oriģināls pētījums vai analīze par konkrētu tematu. Parasti tas ietver plašu pētījumu veikšanu un datu vākšanu no dažādiem avotiem, piemēram, primārajiem un sekundārajiem avotiem. Pētnieciskā darba mērķis ir sniegt jaunas zināšanas vai ieskatu attiecīgajā jomā, parādīt autora kompetenci un izpratni par tēmu, kā arī sniegt pierādījumus, lai pamatotu savus argumentus vai secinājumus. 

Pētnieciskajiem darbiem parasti ir noteikta struktūra, kas ietver ievads, literatūras apskats, metodoloģija, rezultāti, diskusija un secinājumi.. Tie bieži tiek publicēti akadēmiskajos žurnālos vai prezentēti konferencēs un ir būtiska akadēmiskās pētniecības procesa daļa.

Kas ir pirmās personas skata punkts?

Pirmās personas skatpunkts ir stāstījuma perspektīva, kurā autors vai runātājs stāsta stāstu vai izklāsta savas domas un pieredzi, izmantojot tādus personiskos vietniekvārdus kā "es", "es", "es", "mēs" un "mums". Tas ir rakstīšanas veids, kas lasītāju tieši iesaista stāstītāja vai galvenā varoņa pieredzē. 

Pirmās personas skatpunktu parasti izmanto autobiogrāfiskajos rakstos, personīgajās esejās un memuāros, jo tas ļauj rakstniekam dalīties ar lasītāju savā personīgajā pieredzē un perspektīvās. To var izmantot arī daiļliteratūrā, kur stāstītājs vai galvenais varonis stāsta stāstu no savas perspektīvas, sniedzot ieskatu savās domās, emocijās un motivācijā.

Vai pētnieciskajā darbā var lietot "es"?

Kopumā pētnieciskajā darbā nav ieteicams izmantot pirmās personas skatpunktu jeb "es", jo tiek uzskatīts, ka formālāk ir izmantot trešās personas skatpunktu. Akadēmiskajā rakstā galvenā uzmanība tiek pievērsta objektīvas informācijas un analīzes, nevis personisko viedokļu vai pieredzes izklāstīšanai. "Es" lietošana var liecināt par subjektivitāti vai neobjektivitāti un var mazināt pētījuma ticamību. 

Vai tad pētnieciskais darbs var būt pirmajā personā? Tomēr šim noteikumam var būt daži izņēmumi, piemēram, dažās jomās vai rakstot par personisku pieredzi, kas saistīta ar pētījuma tēmu. Vienmēr ir svarīgi pārbaudīt konkrētās mērķauditorijas vai izdevēja konkrētās vadlīnijas vai gaidas, pirms izlemt, kādu stilu un balsi izmantot pētnieciskajā darbā.

Kad jāizvairās no pirmās personas vārda lietošanas?

Akadēmiskajā un profesionālajā rakstniecībā, jo īpaši formālā kontekstā, piemēram, pētnieciskajos darbos, akadēmiskajās esejās un biznesa ziņojumos, parasti ir ieteicams izvairīties no pirmās personas viedokļa lietojuma. Lūk, dažas situācijas, kad vislabāk ir izvairīties no pirmās personas vārda lietošanas:

  • Akadēmiskajā rakstniecībā tas var nozīmēt subjektīvismu vai neobjektivitāti un var mazināt pētījuma ticamību.
  • Lietišķos vai profesionālos rakstos tas var šķist pārāk personisks vai neformāls.
  • Tehniskajā rakstniecībā tas var novērst vai mulsināt lasītājus, kuri meklē objektīvu informāciju.
  • Rakstot vispārējai auditorijai, var nebūt lietderīgi vai nepieciešams lietot personvārdu vietniekvārdus, lai efektīvi nodotu informāciju.
  • Situācijās, kad ir svarīgi saglabāt formālu vai objektīvu toni, piemēram, juridiskā vai zinātniskā rakstā.

Kad lietot pirmo personu?

Ir dažas situācijas, kurās pirmās personas skatpunkta izmantošana var būt piemērota un efektīva. Šeit ir daži piemēri, kā izmantot pirmo personu:

Personiskie stāsti

Rakstot personisku stāstījumu vai memuārus, pirmās personas vārda lietošana var būt piemērota un saistoša lasītājam, jo tā palīdz atspoguļot rakstnieka unikālo perspektīvu un pieredzi.

Pārdomu rakstīšana

Rakstot refleksijas esejas vai dienasgrāmatas ierakstus, pirmās personas lietojums var palīdzēt izteikt rakstītāja domas, sajūtas un atziņas par konkrētu tēmu vai pieredzi.

Zinātniskā rakstīšana

Dažos zinātniskajos rakstos, piemēram, gadījumu pētījumos vai pētnieciskajos darbos sociālajās vai humanitārajās zinātnēs, var būt lietderīgi lietot pirmo personu, lai izteiktu pētnieka iesaistīšanos pētījumā vai uzsvērtu pētnieka viedokļa nozīmi.

Pārliecinoša rakstīšana

Rakstot pārliecinošas esejas vai viedokļu rakstus, pirmās personas lietojums var palīdzēt padarīt rakstītāja argumentus un viedokli pārliecinošāku un pārliecinošāku.

Radošā rakstīšana

Dzejā, daiļliteratūrā vai citos radošās rakstniecības veidos pirmās personas lietojums var palīdzēt izveidot intīmāku un personiskāku saikni starp rakstnieku un lasītāju.

Ir svarīgi atzīmēt, ka šīs ir vispārīgas vadlīnijas un lēmums par pirmās personas lietojumu vienmēr jāpieņem, ņemot vērā konkrēto kontekstu un auditoriju.

Trešās personas vietniekvārds pētnieciskajā darbā

Vai pētnieciskais darbs var būt rakstīts pirmajā personā? Atbilde uz šo jautājumu ir tāda, ka trešās personas skatpunktu parasti izmanto, lai radītu objektīvu un objektīvu toni. Tas nozīmē, ka ir jāizvairās no tādiem personiskiem vietniekvārdiem kā "es", "jūs" un "mēs", dodot priekšroku objektīvākam izteicienam, piemēram, "autors", "pētnieki" vai "dalībnieki". 

Izmantojot trešās personas skatpunktu, uzsvars tiek novirzīts no autora personīgās pieredzes un viedokļa un tā vietā tiek uzsvērta pētījuma tēmas un secinājumu nozīme. Tas arī palīdz radīt formālāku un akadēmiskāku toni, kas ir piemērots pētnieciskajiem darbiem. Trešās personas skatpunkta izmantošana var palīdzēt izvairīties no aizspriedumiem un pieņēmumiem, kas var būt sastopami rakstot pirmajā vai otrajā personā.

Padomi, kā lietot personvārdu vietniekvārdus

Šeit ir daži citi padomi, kā lietot personvārdu vietniekvārdus rakstiski:

Personas vietniekvārdu lietošana taupīgi

Lai gan personiskie vietniekvārdi dažos kontekstos var būt efektīvi, parasti tos ieteicams lietot taupīgi, lai nenovērstu lasītāja uzmanību vai nesajauktu viņu.

Mainiet vietniekvārdus

Tā vietā, lai vairākkārt lietotu "es", mēģiniet variēt ar personvārdu vietniekvārdiem, vajadzības gadījumā lietojot "mēs" vai "jūs". Tas var palīdzēt radīt saistošāku un iekļaujošāku toni.

Esi konsekvents

Ja izvēlaties lietot personvārdu vietniekvārdus, esiet konsekvents to lietojumā visā rakstā. Izvairieties no pārslēgšanās starp pirmo, otro un trešo personu, jo tas lasītājam var radīt satraukumu.

Pārbaudiet vadlīnijas

Ja rakstāt konkrētai auditorijai vai publikācijai, noteikti pārbaudiet tās vadlīnijas vai stila rokasgrāmatu, lai uzzinātu, kā pareizi lietot personvārdu vietniekvārdus.

Apsveriet ietekmi uz toni un uzticamību

Pirms lietojat personvārdu vietniekvārdus, apdomājiet, kā tie ietekmēs jūsu rakstītā teksta toni un ticamību. Dažos gadījumos personvārdu lietošana var padarīt jūsu rakstīto tekstu saistošāku un saistošāku, bet citos gadījumos tā var šķist pārāk neformāla vai subjektīva.

200+ iepriekš sagatavotas skaistas veidnes profesionālām infografikām

Mind the Graph ir platforma, kas izstrādāta, lai palīdzētu zinātniekiem veidot vizuāli iespaidīgas un efektīvas prezentācijas, plakātus un publikācijas. Viena no galvenajām iezīmēm, kas atšķir Mind the Graph, ir tās bibliotēka ar vairāk nekā 200 jau gatavām skaistām profesionālu infografiku veidnēm. Šīs veidnes ir īpaši izstrādātas atbilstoši zinātnieku vajadzībām. Izmantojot šīs veidnes, zinātnieki var ātri un viegli izveidot infografikas, kas ir gan vizuāli pievilcīgas, gan zinātniski precīzas.

logotipa abonements

Abonēt mūsu biļetenu

Ekskluzīvs augstas kvalitātes saturs par efektīvu vizuālo
komunikācija zinātnē.

- Ekskluzīvs ceļvedis
- Dizaina padomi
- Zinātnes jaunumi un tendences
- Mācību pamācības un veidnes