Gadījuma pētījuma anotācija: kad tā ir nepieciešama un kā to izstrādāt

Nav šaubu, ka gadījumu izpēte ir unikāls veids, kā gūt ieskatu jebkuras profesijas profesionālajā praksē, kā arī par to, kā tā darbojas plašākā kontekstā.

Gadījuma izpētei citā disciplīnā var būt atšķirīgas iezīmes. Piemēram, gadījuma izpēte nevar vadīt turpmāko ārstēšanu, bet var palīdzēt formulēt attiecīgos pētniecības jautājumus. Gadījumu izpēte ir arī vērtīgs mācību materiāls, demonstrējot gan klasiskas, gan neparastas situācijas, ar kurām var saskarties praktizējošais ārsts.

Pavadvēstule un anotācija ir svarīgas iesniegšanas paketes daļas, un tām ir izšķiroša nozīme, lai izturētu sākotnējo redakcionālo pārbaudi žurnālā. Tie ir elementi, kurus redaktors izlasa vispirms un, pamatojoties uz tiem, veido savu iespaidu par manuskriptu. Daži redaktori pārbauda dokumentus, izlasot pavadvēstuli un kopsavilkumu, un nelasa visu dokumentu, ja tie viņiem nešķiet pietiekami interesanti.

Kas ir anotācija gadījumu izpētē un kāds ir tās mērķis?

Tēmas ievads parasti parādās gadījumu izpētē, bet tajās nav nepieciešami citāti vai autora viedokļi. Uzskatiet gadījumu izpēti galvenokārt par ārstēšanas gaitas aprakstu, nevis par personisku stāstu. Gadījumu izpētē nevajadzētu iekļaut redakcionālas vai pretimnākošas piezīmes. Visefektīvākā pieeja ir stāstīt stāstu un ļaut gala produktam runāt pašam par sevi.

Rakstot gadījumu izpēti, parasti ir labi aprobežoties ar konkrētām detaļām un faktiem. Tas, kas īsti notika, gadījuma izpētē ir jāapraksta diezgan īsi. Jāizvairās no spekulācijām par slimības mehānismu vai prognozi.

Gadījuma pētījuma kopsavilkuma struktūra

Kopsavilkuma kopsavilkumā īsumā un kodolīgi aprakstīts viss raksts. Stāstījuma kopsavilkumiem nav virsrakstu. Sastādot loģisku stāstu par darbu, autors cenšas apkopot tā saturu.

Kopsavilkumi ar apakšvirsrakstiem ir strukturēti. Fundamentālajos zinātniskajos un klīniskajos pētījumos strukturēti kopsavilkumi ir kļuvuši populārāki, jo tie racionalizē informāciju un ietver noteiktu informāciju. Pētnieki, kas veic rakstu meklēšanu tiešsaistē, no tā gūs lielu labumu. Lasītāji bieži izlemj, vai lejupielādēt pilnu rakstu, vai nē, pamatojoties uz meklētājprogrammas rādīto kopsavilkumu, lai ietaupītu laiku.

Lasītāji labprātāk izmanto strukturētus kopsavilkumus, jo tajos ir ietverta visa būtiskākā informācija, kas nepieciešama, lai lasītājs izlemtu izlasīt visu rakstu. Rakstot anotāciju, ievērojiet turpmāk minētās vadlīnijas.

Viena līdz divu teikumu ievads, kurā apkopots viss raksts un aprakstīta gadījuma izpētes priekšvēsture.
Dažos teikumos ir sniegts īss kopsavilkums par lietu un veikto izmeklēšanu. Šis gadījums ir sīki aprakstīts, tostarp tā diagnoze un terapeitiskā pieeja.
Sniedziet sīkāku informāciju par pacienta sūdzību un tās iznākumu.
Ja pacienta progress tika novērtēts empīriski, norādiet šos mērījumus.
Aprakstiet sakarības un acīmredzamās pretrunas starp iepriekš minētajām apakšiedaļām.
Atkarībā no situācijas varat apkopot galvenos aplūkotos punktus vienā vai divos teikumos.

Varat pārvērst datus viegli saprotamā formātā.

Uzziniet, kā Atcerieties grafiku var palīdzēt radīt saistošu vizuālo saturu efektīvai zinātniskai komunikācijai. Padariet savus pētījumus un dokumentus interesantus un saistošus, izmantojot infografikas, lai palielinātu efektivitāti, līdzdalību un piesaistītu uzmanību.