Interpretācijas māksla: Ceļojums caur tematisko analīzi

Tematiskā analīze ir plaši izmantota kvalitatīvā pētījuma metode, kas ietver modeļu vai tēmu identificēšanu kvalitatīvajos datos. Tā ir elastīga un daudzpusīga metode, ko var piemērot visdažādākajiem pētījuma jautājumiem un datu veidiem. To parasti izmanto tādās jomās kā psiholoģija, socioloģija, izglītība un veselības aprūpe, lai analizētu datus, kas iegūti, izmantojot tādas metodes kā intervijas, fokusa grupas un atklātās aptaujas. Šajā rakstā sniegsim pārskatu par tematisko analīzi, tostarp tās definīciju, galvenajiem soļiem un dažādām pieejām. Apskatīsim arī šīs metodes priekšrocības un trūkumus, kā arī sniegsim praktiskus padomus tematiskās analīzes veikšanai pētniecībā.

Kas ir tematiskā analīze?

Tematiskā analīze ietver sistemātisku datu modeļu (jeb tēmu) identificēšanu, analīzi un ziņošanu par tiem, kas atspoguļo to būtisko nozīmi. Šīs metodes process parasti ietver vairākus posmus, tostarp datu iepazīšanu, sākotnējo kodu ģenerēšanu, tēmu meklēšanu, tēmu pārskatīšanu un precizēšanu, kā arī tēmu definēšanu un nosaukšanu. Analīzes laikā pētnieks tiecas identificēt nozīmīgus modeļus datos, kas palīdz atbildēt uz pētījuma jautājumu vai izpētīt interesējošo fenomenu.

Tematiskā analīze ir elastīga un ļoti interpretatīva metode, kas ļauj pētniekiem aptvert kvalitatīvo datu sarežģītību un bagātību. To var izmantot, lai gūtu jaunas atziņas, identificētu modeļus un tendences, kā arī sniegtu detalizētu un niansētu izpratni par sociālajām parādībām.

Kad izmantot tematisko analīzi?

Tematisko analīzi var izmantot, ja vēlaties iegūt padziļinātu izpratni par kvalitatīvajiem datiem un noteikt tajos modeļus un tēmas. Šeit ir dažas situācijas, kurās jūs varētu apsvērt tematiskās analīzes izmantošanu:

Izpētes izpēte

Identificējot tēmas datos, pētnieki var radīt jaunas atziņas un hipotēzes turpmākai izpētei. Tematiskā analīze ir īpaši noderīga pētnieciskajos pētījumos, jo ļauj gūt vispārēju izpratni par kādu parādību vai izpētīt tēmu, kas iepriekš nav plaši pētīta.

Ar datiem bagāti pētījumi

Strādājot ar lieliem kvalitatīvo datu apjomiem, piemēram, no fokusa grupām, intervijām vai aptaujām, ļoti svarīga kļūst sistemātiska datu analīze un organizēšana. Tematisko analīzi var izmantot, lai noteiktu galvenās tēmas un modeļus, kas parādās visā datu kopumā, padarot to par īpaši noderīgu metodi.

Interpretatīvā izpēte

Tematiskā analīze ir ļoti interpretatīva metode, kas ļauj pētniekiem aptvert kvalitatīvo datu sarežģītību un nianses. Tā ir labi piemērota interpretatīviem pētījumiem, kuru mērķis ir izpētīt subjektīvo pieredzi, nozīmes un perspektīvas.

Starpkultūru pētījumi

Identificējot tēmas, kas ir kopīgas dažādām kultūrām, pētnieki var izmantot tematisko analīzi, lai gūtu ieskatu par kultūras modeļiem un atšķirībām dažādās grupās vai kontekstos.

Kādas ir tematiskās analīzes priekšrocības un trūkumi?

Tematiskajai analīzei ir vairākas priekšrocības un trūkumi, kas pētniekiem jāņem vērā, lemjot par šīs metodes izmantošanu. Lai gan tai ir tādas priekšrocības kā elastīgums un dziļums, tai ir arī daži trūkumi, piemēram, subjektivitāte un laikietilpība. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi izsvērt tematiskās analīzes plusus un mīnusus un apsvērt, vai šī metode ir piemērota pētījuma jautājumam un datu veidam. Šeit ir uzskaitītas dažas galvenās tematiskās analīzes priekšrocības un trūkumi:

Priekšrocības

Elastība

Elastīgo un pielāgojamo tematiskās analīzes metodi ir iespējams piemērot dažādiem kvalitatīvo datu veidiem, piemēram, intervijām, fokusa grupām, aptaujām un citiem kvalitatīvo datu veidiem.

Dziļums

Izmantojot tematisko analīzi, pētnieki var gūt dziļāku izpratni par analizētajiem datiem un atklāt modeļus un tēmas, kas, izmantojot citas metodes, var nebūt viegli pamanāmas.

Rigor

Tematiskās analīzes stingrība un sistemātiskā pieeja ietver vairākus analīzes posmus, kas var uzlabot rezultātu ticamību un validitāti, padarot to par vērtīgu metodi kvalitatīvajā pētījumā.

Interpretācija

Tematiskās analīzes interpretatīvais raksturs ļauj pētniekiem aptvert kvalitatīvo datu sarežģītos un niansētos aspektus, kas ļauj gūt bagātīgu un detalizētu ieskatu dažādās sociālajās parādībās, padarot to par vērtīgu instrumentu kvalitatīvajos pētījumos.

Trūkumi

Laiietilpīgs

Būtisks tematiskās analīzes trūkums ir tās laikietilpīgums, ja tiek apstrādāts ievērojams datu apjoms, kas pētniekiem prasa veltīt pietiekami daudz laika un resursu, lai veiktu visaptverošu analīzi.

Subjektivitāte

Tematiskās analīzes subjektivitāte var būt potenciāls ierobežojums, jo tā lielā mērā ir atkarīga no pētnieka interpretācijām, un to var ietekmēt viņa aizspriedumi, aizspriedumi un perspektīvas. Tas var ietekmēt secinājumu ticamību un derīgumu, un pētniekiem ir jāatzīst un jānovērš iespējamie aizspriedumi savā analīzē.

Pārredzamības trūkums

Pārredzamības trūkums tematiskajā analīzē var būt potenciāls trūkums, jo pētnieki ne vienmēr var sniegt skaidrus un detalizētus skaidrojumus par to, kā tēmas tika noteiktas. Tas var ierobežot citu personu iespējas atkārtot pētījumu vai novērtēt secinājumu ticamību.

Pārāk vienkāršošana

Tematiskās analīzes redukcionistiskais raksturs var būt potenciāls trūkums, jo tā var pārāk vienkāršot datus un novest pie svarīgu nianšu un sarežģījumu, kas var būt atrodami datos, izzušanas.

Soli pa solim, kā veikt tematisko analīzi

Tematiskā analīze ietver iepazīšanos ar datiem, sākotnējo kodu ģenerēšanu, tēmu meklēšanu, tēmu pārskatīšanu un precizēšanu, tēmu definēšanu un nosaukumu piešķiršanu, un visbeidzot - secinājumu analīzi un ziņošanu. Šeit ir sniegts tematiskās analīzes veikšanas process soli pa solim:

1. solis: Iepazīšanās ar datiem

Sāciet, rūpīgi izlasot un pārskatot datus, lai gūtu vispārēju izpratni par saturu. Tas ietver vairākkārtēju datu noklausīšanos vai lasīšanu, lai identificētu svarīgus jēdzienus, idejas vai atkārtojošos modeļus. Šajā posmā ir būtiski veikt detalizētas piezīmes, lai palīdzētu identificēt tēmas.

2. posms: Sākotnējo kodu ģenerēšana

Sāciet kodēt datus, atzīmējot tekstu ar attiecīgiem vārdiem vai frāzēm, kas raksturo satura būtību. Kodiem jābūt īsiem, aprakstošiem un cieši saistītiem ar datu saturu. Šajā posmā ir būtiski kodēt visus datu aspektus, kas attiecas uz pētījuma jautājumu.

3. solis: tēmu meklēšana

Pēc sākotnējo kodu ģenerēšanas sāciet tos grupēt potenciālās tēmās, kas atspoguļo datu modeļus un sakarības. Ir svarīgi sakārtot kodus grupās, kurām ir jēga, pat ja daži kodi neiekļaujas nevienā kategorijā.

4. posms: tēmu pārskatīšana un precizēšana

Pēc iespējamo tēmu identificēšanas pārskatiet tās, lai noteiktu, vai tās precīzi atspoguļo datu saturu. Tēmas jāprecizē un jāprecizē, lai pārliecinātos, ka tās atspoguļo datu būtību. Ļoti svarīgi ir arī pārliecināties, ka tēmas ir saistītas ar pētījuma jautājumu.

5. posms: tēmu definēšana un nosaukuma piešķiršana

Kad tēmas ir pārskatītas un precizētas, definējiet un nosauciet tās. Tēmas jānosauc, izmantojot aprakstošu un jēgpilnu apzīmējumu, kas precīzi atspoguļo datu saturu. Ir būtiski definēt katru tēmu un izklāstīt datus, kas to pamato.

6. posms: Analīze un ziņošana

Visbeidzot, analizējiet datus, sintezējot tēmas, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par datiem. Tas ietver konstatējumu interpretāciju, secinājumu izdarīšanu un ieteikumu sniegšanu, pamatojoties uz pētījuma jautājumu. Ir svarīgi secinājumus izklāstīt skaidri, kodolīgi un organizēti, izmantojot atbilstošus piemērus no datiem, lai ilustrētu katru tēmu.

Dažādas pieejas tematiskajai analīzei

Tematiskajai analīzei ir dažādas pieejas, bet divas galvenās ir induktīvā tematiskā analīze un deduktīvā tematiskā analīze. Citas pieejas cita starpā ir kritiskā tematiskā analīze, latentā tematiskā analīze un semantiskā analīze. Tomēr pētījumos visbiežāk tiek izmantotas induktīvā un deduktīvā tematiskā pieeja.

Induktīvā tematiskā analīze

Izmantojot šo pieeju, tēmas rodas no pašiem datiem, bez iepriekšējām idejām vai teorijām. Pētnieks kodē datus un identificē modeļus un sakarības, kas pēc tam tiek sagrupēti tēmās. Šī pieeja ir noderīga, ja nav skaidra teorētiskā ietvara vai ja mērķis ir radīt jaunas atziņas. Tā ir īpaši noderīga, ja tēma iepriekš nav plaši pētīta un pētnieks vēlas iegūt plašu izpratni par datiem, neuzspiežot iepriekš noteiktas kategorijas vai tēmas.

Deduktīvā tematiskā analīze

Šī pieeja sākas ar iepriekš pastāvošu teoriju vai sistēmu, kas ir analīzes pamatā. Pētnieks sāk ar jēdzienu un tēmu identificēšanu, kas ir būtiski pētījuma jautājumam, un pēc tam meklē to pierādījumus datos. Šī pieeja ir noderīga, ja ir esoša teorija, kas jāpārbauda, vai ja mērķis ir apstiprināt vai atspēkot hipotēzes. Deduktīvo pieeju vislabāk var izmantot, ja pētniekam ir konkrēts pētījuma jautājums vai hipotēze, ko viņš vēlas pārbaudīt, izmantojot esošo teoriju vai iepriekšējo pētījumu rezultātus.

Semantiskā tematiskā analīze

Tematiskajā semantiskajā analīzē galvenā uzmanība tiek pievērsta datos izmantoto vārdu un frāžu burtiskajai nozīmei. Tēmas tiek identificētas, analizējot datu nepārprotamo saturu.

Latentā tematiskā analīze

Šī pieeja sniedzas tālāk par datu virspusējo līmeni, lai atklātu pamatā esošās nozīmes un pieņēmumus. Pētnieks identificē datos slēptās vai slēptās nozīmes, kuras pēc tam sagrupē tēmās.

Kritiskā tematiskā analīze

Šī pieeja uzsver varas dinamiku sabiedrībā un to, kā tā ietekmē datus. Pētnieks analizē datus, lai noteiktu tēmas, kas saistītas ar sociālo taisnīgumu, varu un apspiešanu.

Refleksīvā tematiskā analīze

Izmantojot šo pieeju, pētnieks apzinās savus aizspriedumus un pieņēmumus un aktīvi pārdomā, kā tie varētu ietekmēt analīzi. Pētnieks var izmantot dienasgrāmatu vai citus līdzekļus savu domu un sajūtu reģistrēšanai analīzes procesa laikā.

Šīs pieejas nav savstarpēji izslēdzošas, un tās var izmantot kopā, lai iegūtu niansētāku izpratni par datiem. Pieejas izvēle ir atkarīga no pētījuma jautājuma, datiem un pētnieka mērķiem un perspektīvas.

Tematiskās analīzes padomi

Šeit ir sniegti daži padomi, kā veikt tematisko analīzi kvalitatīvajā pētījumā:

Iepazīstieties ar datiem: Lai veiktu efektīvu tematisko analīzi, ir ļoti svarīgi iepazīties ar datiem. Tas nozīmē veltīt laiku datu lasīšanai un atkārtotai lasīšanai, lai izprastu saturu un tēmas, kas var parādīties. Šis solis palīdz pētniekiem labi izprast datus, ar kuriem viņi strādā, un tas var palīdzēt identificēt tēmas un modeļus, kas citādi varētu tikt nepamanīti.

Sistemātiski kodējiet: Sistemātiska un rūpīga datu kodēšana nodrošina, ka tiek aptvertas visas tēmas. Tas ietver sistemātisku datu segmentu marķēšanu vai apzīmēšanu ar attiecīgiem kodiem, kurus var izmantot, lai identificētu jaunas tēmas. Šis posms palīdz uzturēt analīzi organizētu un identificēt jaunas tēmas.

Veiciet refleksiju: Refleksivitāte ietver savu aizspriedumu un pieņēmumu atspoguļošanu visā analīzes procesā. Šis solis ir būtisks, lai mazinātu pētnieka uzskatu un vērtību ietekmi uz analīzes procesu. Pētniekiem jāapzinās savi aizspriedumi un aktīvi jāstrādā, lai tos pārvarētu.

Izveidojiet skaidru kodēšanas shēmu: Efektīvai tematiskajai analīzei ir svarīgi izstrādāt skaidru un visaptverošu kodēšanas shēmu, kas ietver visas attiecīgās tēmas. Šis solis ietver visu attiecīgo tēmu identificēšanu un kodu kopuma izveidi, lai apzīmētu ar katru tēmu saistītos datu segmentus. Skaidra kodēšanas shēma palīdz pētniekiem saglabāt analīzes konsekvenci un atvieglo jauno tēmu identificēšanu.

Saglabāt pārredzamību: Analīzes procesa dokumentēšana un skaidru paskaidrojumu sniegšana par to, kā tēmas tika identificētas un kodētas, ir ļoti svarīga, lai saglabātu pārredzamību. Tas ļauj citiem pētniekiem sekot līdzi analīzes procesam un novērtēt secinājumu pamatotību.

Apstipriniet konstatējumus: Lai nodrošinātu analīzes ticamību, ir svarīgi izmantot dalībnieku pārbaudes vai citas metodes, lai apstiprinātu konstatējumus un nodrošinātu precizitāti. Dalībnieku pārbaude ietver analīzes dalīšanu ar dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai secinājumi precīzi atspoguļo viņu pieredzi vai perspektīvas.

Tematiskās analīzes piemēri

1. piemērs

Pētījuma jautājums: Kā jaunieši uztver sociālo mediju ietekmi uz viņu garīgo veselību?

Datu vākšana: Padziļinātas intervijas ar 20 jauniešiem (vecumā no 18 līdz 25 gadiem), kuri regulāri izmanto sociālos medijus.

Datu analīze: Intervijas tika transkribētas un analizētas, izmantojot tematiskās analīzes pieeju. Tika aplūkotas šādas tēmas:

Negatīvs pašsalīdzinājums: Daudzi dalībnieki apsprieda, ka, salīdzinot sevi ar citiem sociālajos medijos, jūtas neadekvāti vai mazvērtīgi. Viņi aprakstīja, ka izjūt spiedienu veidot noteiktu tēlu un kā tas ietekmē viņu pašvērtējumu.

Bailes palaist garām (FOMO): Dalībnieki stāstīja, ka viņi jutās satraukti vai sasprindzināti, kad redzēja draugu vai paziņu ziņojumus, kas iesaistījās aktivitātēs, kurās viņi nepiedalījās. Viņi aprakstīja, ka izjuta spiedienu uzturēt saikni un sekot līdzi jaunumiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos, lai nepalaistu garām.

Kibermobings: Daži dalībnieki stāstīja par pieredzi, kas gūta, izjūtot iebiedēšanu vai uzmākšanos sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Viņi stāstīja par bezpalīdzības un izolētības sajūtu, kad tas notika, un par ietekmi, kādu tas atstājis uz viņu garīgo veselību.

Pozitīvi sociālie sakari: Neraugoties uz negatīvajiem aspektiem, daudzi dalībnieki aprakstīja arī to, kā sociālie mediji palīdzēja viņiem uzturēt saikni ar draugiem un ģimeni, jo īpaši laikā, kad viņi bija sociāli attālināti.

Sociālo mediju lietošanas pārvaldības stratēģijas: Dalībnieki apsprieda dažādas stratēģijas, kā pārvaldīt sociālo plašsaziņas līdzekļu negatīvo ietekmi uz viņu garīgo veselību, piemēram, noteikt ierobežojumus to lietošanai, atteikties no kontiem, kas liek viņiem justies slikti, un koncentrēties uz pozitīvajiem sociālo plašsaziņas līdzekļu aspektiem.

Secinājums: Šī tematiskā analīze liecina, ka sociālo mediju lietošana var gan pozitīvi, gan negatīvi ietekmēt jauniešu garīgo veselību. Negatīva pašapziņa, FOMO un kibermobings parādījās kā nozīmīgas negatīvas tēmas, savukārt pozitīvi sociālie sakari un sociālo mediju lietošanas pārvaldības stratēģijas parādījās kā pozitīvas tēmas. Šie secinājumi var kalpot par pamatu intervences pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt veselīgu sociālo plašsaziņas līdzekļu lietošanu jauniešu vidū.

2. piemērs

Pētījuma jautājums: Kādas ir galvenās tēmas skolotāju priekšstatos par attālinātās mācīšanas izaicinājumiem un ieguvumiem COVID-19 pandēmijas laikā?

Datu vākšana: Tiešsaistes aptauja, kurā piedalījās 100 ASV K-12 skolotāji, kas COVID-19 pandēmijas laikā mācīja attālināti.

Datu analīze: Aptaujas atbildes tika analizētas, izmantojot tematiskās analīzes pieeju. Tika izvirzītas šādas tēmas:

Tehnoloģiskie izaicinājumi: Daudzi skolotāji ziņoja par grūtībām, kas saistītas ar tālmācības tehnoloģiskajiem aspektiem, piemēram, neuzticamiem interneta pieslēgumiem un grūtībām ar tiešsaistes platformām.

Skolēnu iesaistīšanās: Dalībnieki apsprieda problēmas, kas saistītas ar skolēnu iesaistīšanu tālmācībā, piemēram, grūtības, kas saistītas ar skolēnu progresa uzraudzību un skolēnu motivācijas uzturēšanu.

Darba un privātās dzīves līdzsvars: Vairāki dalībnieki aprakstīja, ka, pasniedzot attālināti, viņiem ir grūti līdzsvarot darba un personīgo dzīvi, jo īpaši tāpēc, ka robežas starp darbu un mājām ir neskaidras.

Attālās mācīšanas priekšrocības: Neraugoties uz izaicinājumiem, daudzi dalībnieki apsprieda arī tālmācības priekšrocības, piemēram, lielāku elastību un personalizētas mācīšanās iespējas.

kolēģu un administratoru atbalsts: Daži dalībnieki runāja par kolēģu un administratoru atbalsta nozīmi, lai pārvarētu attālinātās mācīšanas izaicinājumus.

Secinājums: Šī tematiskā analīze liecina, ka tālmācība COVID-19 pandēmijas laikā skolotājiem radīja dažādus izaicinājumus, jo īpaši saistībā ar tehnoloģijām, skolēnu iesaisti un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tomēr dalībnieki norādīja arī uz attālinātās mācīšanas priekšrocībām un kolēģu un administratoru atbalsta nozīmi. Šie secinājumi var kalpot par pamatu centieniem uzlabot tālmācības praksi un atbalstīt skolotājus, lai tie varētu pārvarēt attālinātās mācīšanas problēmas.

Tie ir hipotētiski piemēri, kas radīti, lai izprastu tematisko analīzi. Lai iegūtu vairāk piemēru, skatiet šo tīmekļa vietni.

Vairāk nekā 75 000 precīzu zinātnisku skaitļu, lai palielinātu jūsu ietekmi

Mind the Graph ir tiešsaistes platforma, kas zinātniekiem piedāvā plašu rīku klāstu, lai radītu saistošas un iedarbīgas vizualizācijas saviem pētījumiem. Ar tās plašo bibliotēku, kurā ir vairāk nekā 75 000 precīzu zinātnisko attēlu un veidņu, pētnieki var viegli izveidot augstas kvalitātes grafikas, kas efektīvi informē plašāku auditoriju par saviem atklājumiem. Platforma piedāvā dažādas pielāgojamas veidnes un diagrammas infografikām un plakātiem. Tā nodrošina arī piekļuvi plašai zinātniski precīzu attēlu bibliotēkai, ļaujot viegli izveidot profesionāli izskatīgas grafikas.

Sāciet veidot ar Mind the Graph

Interpretācijas māksla: Ceļojums tematiskajā analīzē