Induktīvā un deduktīvā izpēte: Divas pieejas datu analīzei

Induktīvajā pētniecībā no konkrētiem novērojumiem tiek izdarīti vispārinājumi, savukārt deduktīvajā pētniecībā tiek pārbaudītas hipotēzes, pamatojoties uz esošajām teorijām. Induktīvs un deduktīvs pētījums ir izplatīta tēma pētījumu metodoloģijā, kas attiecas uz divām atšķirīgām datu analīzes pieejām. Abām metodēm ir savas unikālas priekšrocības un trūkumi, un pareizās pieejas izvēle var būtiski ietekmēt pētījuma rezultātus.

Kas ir induktīvā izpēte?

Induktīvā izpēte ir pētniecības pieeja, kas ietver datu vākšanu un analīzi, lai izstrādātu teoriju vai hipotēzi. Izmantojot šo pieeju, pētnieki sāk ar konkrētiem novērojumiem un datiem un tad strādā pie vispārīgākas teorijas un secinājumiem. Šo pētījumu bieži izmanto, ja par kādu tematu ir maz zināms vai ja nav esošas teorijas, kas izskaidrotu veiktos novērojumus. Induktīvā pētījuma mērķis ir izstrādāt datiem pamatotu teoriju un izmantot to, lai izskaidrotu datu modeļus vai sakarības.

Induktīvās izpētes process

Induktīvā pētījuma process ietver šādus posmus:

Datu vākšana: Pirmais solis induktīvajā pētījumā ir datu vākšana. To var izdarīt, izmantojot dažādas metodes, tostarp intervijas, novērojumus, aptaujas un dokumentu analīzi.

Datu analīze: Kad dati ir savākti, nākamais solis ir to analīze. Tas ietver modeļu un tēmu identificēšanu datos. Induktīvajā pētījumā lielā mērā tiek izmantotas kvalitatīvās datu analīzes metodes, piemēram, kodēšana un tematiskā analīze.

Tēmu identificēšana: Pēc datu analīzes pētnieks sāks identificēt tēmas, kas izriet no datiem. Šīs tēmas atspoguļo datu modeļus vai kopīgās iezīmes.

Teoriju izstrāde: Kad tēmas būs identificētas, pētnieks sāks izstrādāt teorijas vai skaidrojumus šiem modeļiem. Teorijas ir pamatotas datos un tiek izmantotas, lai izskaidrotu novērotās parādības.

Ziņošana par konstatējumiem: Induktīvā pētījuma procesa pēdējais solis ir ziņošana par iegūtajiem rezultātiem. To var izdarīt dažādos formātos, tostarp akadēmiskos rakstos, prezentācijās un ziņojumos. Ziņošanai par konstatējumiem jābūt pamatotai ar datiem, un tajā skaidri jāizskaidro izstrādātās teorijas.

Kas ir deduktīvā izpēte?

Deduktīvais pētījums ir pētniecības veids, kas sākas ar teoriju vai hipotēzi un cenšas pārbaudīt tās pamatotību, vācot un analizējot datus. Pētnieks sāk ar vispārīgu teoriju vai ideju un pēc tam izstrādā konkrētas hipotēzes, pamatojoties uz šo teoriju. Pēc tam šīs hipotēzes tiek pārbaudītas, vācot datus, kurus analizē, lai noteiktu, vai tie apstiprina vai atspēko sākotnējo teoriju vai hipotēzes. Deduktīvo pētījumu bieži izmanto kvantitatīvajos pētījumos, kur datus vāc, izmantojot strukturētas metodes, piemēram, aptaujas, eksperimentus vai statistisko analīzi.

Deduktīvo pētījumu process

Deduktīvo pētījumu process parasti ietver šādus posmus:

Pētījuma jautājuma vai hipotēzes formulēšana: Šis solis ietver pētījuma jautājuma vai hipotēzes noteikšanu, pamatojoties uz esošo teoriju vai zināšanām.

Pētījuma plāna izstrāde: Kad ir formulēts pētījuma jautājums vai hipotēze, nākamais solis ir izstrādāt pētījuma plānu, kurā izklāstītas metodes un procedūras, kas tiks izmantotas hipotēzes pārbaudei.

Datu vākšana: Šis posms ietver datu vākšanu, izmantojot metodes, kas ir piemērotas pētījuma plānam. Piemēram, ja pētījuma plāns ietver aptauju, tad dati tiks vākti, izmantojot anketas.

Datu analīze: Kad dati ir savākti, nākamais solis ir to analīze, lai pārbaudītu hipotēzi. Tas ietver statistikas metožu un citu analīzes metožu izmantošanu, lai noteiktu, vai dati apstiprina vai atspēko hipotēzi.

Rezultātu interpretācija: Deduktīvo pētījumu procesa pēdējais posms ir rezultātu interpretācija. Tas ietver secinājumu izdarīšanu, pamatojoties uz datu analīzi, un noteikšanu, vai hipotēze ir apstiprināta vai atspēkota.

Induktīvās pētniecības plusi un mīnusi

Plusi	Mīnusi
Ļaujiet izpētīt jaunas idejas un perspektīvas.	Var nebūt atkārtojamu rezultātu.
Var novest pie jaunu teoriju izstrādes.	Rezultāti var būt atkarīgi no pētnieka neobjektivitātes.
Nodrošina bagātīgus un detalizētus datus.	Var nebūt piemērots konkrētu hipotēžu pārbaudei.
Elastīgs un pielāgojams mainīgajām pētniecības vajadzībām.	Lai noteiktu vispārīgus modeļus, ir nepieciešams liels izlases apjoms.
Labi piemērots kvalitatīvām pētniecības metodēm.	Analīze var prasīt daudz laika un resursu.
Var atspoguļot reālās pasaules parādību sarežģītību.	Nevar noteikt cēloņsakarību.
Ļauj atklāt negaidītus atklājumus.	Nevar vispārināt uz lielākām populācijām vai kontekstiem.
Tā rezultātā var rasties jauni pētniecības jautājumi.	Rezultātus var būt grūti interpretēt vai izskaidrot.
Var iekļaut dalībnieku perspektīvas.	Var būt grūti standartizēt metodes dažādos pētījumos.
Var izmantot hipotēžu vai teoriju radīšanai.	Var nebūt piemērots konkrētu prognožu veikšanai.
Var izmantot, lai pētītu sarežģītas sociālās parādības.	Datu vākšanā var būt kļūdas vai neatbilstības.

Deduktīvo pētījumu plusi un mīnusi

Plusi	Mīnusi
Ļauj pārbaudīt konkrētas hipotēzes.	Var neatspoguļot reālās pasaules parādību sarežģītību.
Rezultāti bieži ir atkārtojami un uzticami.	Var būt ierobežots jaunu ideju un perspektīvu izpētē.
Ar statistisko analīzi var noteikt cēloņsakarību.	Var nepamanīt svarīgus konteksta faktorus vai novirzes.
Labi piemērots kvantitatīvām pētniecības metodēm.	Nepieciešamas a priori zināšanas vai pieņēmumi.
Rezultātus var izmantot uz pierādījumiem balstītā praksē.	To veikšanai var būt nepieciešami lieli resursi un daudz laika.
Piedāvā precīzus un kvantitatīvus datus.	Var rasties mērījumu kļūdas vai neprecizitātes.
Var sniegt datus, ko var vispārināt attiecībā uz populāciju.	Nevar atspoguļot individuālo pieredzi vai mainīgumu.
Ļauj kontrolēt svešus mainīgos lielumus.	Var neatspoguļot reālās situācijas vai vidi.
Var novest pie teorētiskiem sasniegumiem.	Var nebūt iespējams ņemt vērā visus iespējamos mainīgos lielumus.
Var izmantot, lai apstiprinātu vai atspēkotu esošās teorijas.	Var ietekmēt pētnieka neobjektivitāte vai pieņēmumi.
Nodrošina skaidrus un strukturētus pētniecības protokolus.	Var nebūt piemērots subjektīvas pieredzes izpētei.

Induktīvās un deduktīvās pētniecības piemēri

Induktīvās pētniecības piemēri

Pētnieks novēro konkrētas indivīdu grupas uzvedības modeļus un izmanto šos modeļus, lai izstrādātu teoriju par psiholoģiskajiem procesiem, kas nosaka viņu uzvedību.
Pētnieks veic virkni interviju ar pacientiem, kuri ir izveseļojušies no konkrētas slimības, un izmanto iegūto informāciju, lai izvirzītu hipotēzes par iespējamiem slimības cēloņiem.
Pētnieks vāc datus par patērētāju uzvedību konkrētā tirgū un izmanto šos datus, lai noteiktu tendences un modeļus, kas var noderēt mārketinga stratēģijām.

Deduktīvo pētījumu piemēri

Pētnieks formulē hipotēzi par divu mainīgo attiecību un pēc tam pārbauda šo hipotēzi, veicot eksperimentālu pētījumu.
Pētnieks izstrādā teoriju par konkrētas politikas ietekmi uz sociālajiem rezultātiem un pēc tam vāc datus, lai novērtētu, vai teorija ir pamatota ar pierādījumiem.
Pētnieks izmanto esošās teorijas par konkrētas slimības cēloņiem, lai izstrādātu prognožu kopumu par to personu īpašībām, kurām ir vislielākā iespējamība saslimt ar šo slimību, un pēc tam pārbauda šīs prognozes, veicot aptauju vai gadījumu kontroles pētījumu.

Lai uzzinātu vairāk par induktīvo un deduktīvo pētniecību, noskatieties šo videoklips vietnē YouTube.

Jums pietrūkst ideju infografikas izveidei?

Mind the Graph ir spēcīgs rīks, kas palīdz zinātniekiem uzlabot sava darba vizuālo ietekmi un sasniegt plašāku auditoriju. Mind the Graphlietotājam draudzīgā saskarne un intuitīvie rīki ļauj viegli izveidot un pārveidot grafikas atbilstoši individuālajām vajadzībām. Izmantojot platformas attēlus un veidnes, pētnieki var efektīvi iepazīstināt plašāku auditoriju ar sarežģītiem jēdzieniem un datiem.