Kas ir literatūras pārskats? Iepazīstiet jēdzienu un sāciet to izmantot

Literatūras apskats sniedz vērtīgu ieskatu pētījuma tēmā, kas palīdz uzlabot pētījuma rezultātu kvalitāti un ticamību. Tā kļūst ļoti svarīga, lai pamatotu pētījumu esošajā zinātniskajā izpētē, izprastu pētniecības nepilnības un zināšanu robus un ieteiktu jomas, kurās būtu jāveic turpmāka izpēte.

Uzziniet, kāds ir literatūras pārskata galvenais mērķis, kā tas atšķiras no anotētās literatūras, un uzziniet, kā to veikt, sākot no koncepcijas līdz pašam rakstīšanas procesam.

Kas ir literatūras pārskats?

Literatūras apskats ir visaptveroša pieejamās literatūras, pētījumu un zinātnisko publikāciju analīze, kas attiecas uz konkrētu tēmu vai pētījuma jautājumu. Tā palīdz pētniekiem apzināt attiecīgās teorijas, metodoloģijas un pieejas, kas izmantotas iepriekšējos pētījumos, un palīdz veidot turpmākos pētījumus.

Šis pārskats palīdz noteikt pētījuma kontekstu un ļauj pētniekiem atrast savu darbu plašākā izpētes jomā. Tas arī palīdz formulēt pētījuma mērķus, izstrādāt pētījuma jautājumus un izstrādāt pētījuma metodoloģiju.

Šie ir galvenie literatūras pārskata avoti:

Grāmatas
Žurnālu raksti
Konferences materiāli
Tiešsaistes datubāzes

Šeit ir saite uz mūsu rakstu Kā atrast līdzīgus pētnieciskos darbus. Pārbaudiet to, lai uzzinātu papildu padomus, kā uzlabot literatūras apskatu.

Kāds ir literatūras pārskata mērķis?

Literatūras pārskata mērķis ir sniegt kopsavilkumu, izvērtējumu un kritisku analīzi par esošajiem pētījumiem konkrētā jomā vai dažiem tās jautājumiem. Tā mērķis ir identificēt trūkumus, pretrunas un jomas, kurās nepieciešama turpmāka izpēte, vienlaikus sniedzot pārskatu par esošajām zināšanām attiecīgajā jomā. Galu galā literatūras pārskats ir ļoti svarīgs instruments pētniekiem un zinātniekiem, kuri cenšas paplašināt zināšanas savos laukumos.

Literatūras pārskats palīdz:

Pētniecības nepilnību apzināšana

Literatūras apskats palīdz identificēt trūkumus esošajos pētījumos, kas var palīdzēt noteikt pētījuma fokusu.

Konteksta nodrošināšana

Esošās literatūras apskats palīdz nodrošināt kontekstu un pamatinformāciju par pētījuma tēmu un tās nozīmi.

Zināšanu demonstrēšana

Rūpīgs literatūras apskats liecina par pētnieka zināšanām attiecīgajā jomā un spēju kritiski analizēt un sintezēt pētījumus.

Vadošā pētniecības struktūra

Literatūras apskats palīdz vadīties pēc pētījuma plāna, tostarp pētījuma jautājuma, metodoloģijas un datu analīzes.

Pētniecības ideju ģenerēšana

Literatūras apskats var radīt jaunas pētniecības idejas un hipotēzes, kuras var pārbaudīt turpmākajos pētījumos.

Izvairīšanās no pētījumu dublēšanās

Esošās literatūras pārskatīšana ir svarīga, lai izvairītos no iepriekšējo pētījumu dublēšanas un veicinātu zināšanu attīstību šajā jomā.

Literatūras pārskats vs anotētā bibliogrāfija

Literatūras pārskats ir padziļināta konkrētas iepriekš izpētītas tēmas pētījumu un teoriju analīze. Tā izskaidro pašreizējās un nozīmīgās atziņas par konkrēto tēmu, identificē tendences, nepilnības un aizspriedumus, kā arī sniedz pamatojumu pētījumam.

No otras puses, anotētā bibliogrāfija ir avotu saraksts ar īsu kopsavilkumu un katra avota novērtējumu. Tas ir sistemātisks veids, kā sakārtot avotus, un palīdz noteikt to nozīmīgumu un ticamību.

Anotācijas apraksta, analizē un novērtē avotus, sniedzot lasītājam īsu norādi par avota lietderību un kvalitāti.

Tāpēc galvenā atšķirība starp literatūras apskatu un anotēto bibliogrāfiju ir tāda, ka literatūras apskats ir visaptveroša esošā pētījuma analīze par konkrētu tematu, savukārt anotētā bibliogrāfija ir avotu apkopojums, kurā sniegts īss kopsavilkums par katra avota saturu un tā lietderību attiecīgajā tēmā.

Kā veikt literatūras apskatu?

Literatūras pārskata veikšana klātienē

Vispirms apziniet galvenos avotus, kas jāpārbauda. To var izdarīt, izmantojot meklēšanu tiešsaistē vai konsultējoties ar attiecīgās jomas ekspertiem.
Apmeklējiet akadēmiskās bibliotēkas, arhīvus un pētniecības centrus, lai piekļūtu attiecīgajiem drukātajiem žurnāliem vai grāmatām.
Veiciet detalizētas piezīmes par avotos sniegtajiem galvenajiem punktiem, argumentiem un pierādījumiem.
Sakārtojiet savas piezīmes strukturētā tematiskā vai hronoloģiskā izklāstā, lai atvieglotu sintēzi un analīzi.
Novērtējiet avotu stiprās un vājās puses, identificējiet literatūras trūkumus un dokumentējiet savus secinājumus.

Literatūras pārskata veikšana, izmantojot e-pastu

Noskaidrojiet galvenos kontaktus, piemēram, autorus, redaktorus vai jomas ekspertus, kuri var sniegt jums būtisku informāciju vai norādīt uz papildu avotiem.
Sagatavojiet īsu un skaidru e-pasta ziņu, kurā iepazīstiniet ar sevi, paskaidrojiet sava pieprasījuma mērķi un pieprasiet konkrētu informāciju, kas jums nepieciešama.
Ja saprātīgā termiņā nesaņemat atbildi, lūdziet veikt turpmākus pasākumus, nosūtot pieklājīgus atgādinājumus.
Veiciet visu paziņojumu uzskaiti, norādot laika zīmogus, atbildes un visus saņemtos papildu materiālus.
Izvērtējiet iegūtās informācijas atbilstību, ticamību un uzticamību un pārliecinieties, ka jūs pienācīgi citējat un norādāt izmantotos avotus.

Literatūras pārskata rakstīšana

Lai izstrādātu literatūras apskatu, vispirms ir jāizvēlas pētījuma tēma, kas jūs interesē. Pēc tēmas izvēles ir svarīgi definēt ar to saistītos galvenos terminus un jēdzienus. Tas nodrošinās, ka jūsu pārskats būs mērķtiecīgs un pamatīgs. Pēc tam jums jāatrod attiecīgie informācijas avoti.

Nākamais solis ir izstrādāt meklēšanas stratēģiju, lai noteiktu attiecīgo literatūru, kas ietver atbilstošu datubāzu, žurnālu un atslēgvārdu izvēli. Jums arī jānosaka kritēriji, pēc kuriem iekļaut vai izslēgt avotus, pamatojoties uz to atbilstību pētījuma jautājumam.

Kad esat izveidojis potenciālo avotu sarakstu, jums tie ir kritiski jāizvērtē, jāanalizē savāktā informācija un dati un rezultāti jāsintezē, lai sniegtu visaptverošu un objektīvu kopsavilkumu par esošo literatūru par šo tēmu.

Visbeidzot, jums skaidri un organizēti jāizklāsta savi secinājumi, uzsverot esošās literatūras nepilnības un ierobežojumus un ierosinot turpmākas izpētes iespējas.

Šis ir piemērs, kā to uzrakstīt:

I. Ievads

A. Vispārīga informācija par tematu

B. Tēzes izklāsts

II. Literatūras pārskats

A. Esošo pētījumu pārskats

B. Pētījuma nepilnību analīze

C. Pētījuma nozīme

III. Pētījuma metodoloģija

A. Pētījuma struktūra

B. Pētījuma dalībnieki

C. Datu vākšanas instrumenti

D. Datu analīzes metodes

IV. Rezultāti

A. Pētījuma rezultātu izklāsts

B. Datu analīze un interpretācija

C. Saistība starp secinājumiem un pētījuma jautājumiem

V. Diskusija

A. Pētījuma rezultātu kopsavilkums

B. Salīdzinājums ar iepriekšējiem pētījumiem

C. Pētījuma ierobežojumi un ietekme

D. Ieteikumi turpmākajiem pētījumiem

VI. Secinājumi

A. Galveno punktu kopsavilkums

B. Pētījuma nozīme

C. Nobeiguma piezīmes

VII. Atsauces

A. Visu citēto avotu saraksts

B. Formatējiet atbilstoši vēlamajam stilam, piemēram, APA, MLA u. c.

Zinātniski precīzas infografikas tikai ar dažiem klikšķiem

Parastā zinātniskā komunikācija bieži vien ir atkarīga no blīva teksta un sarežģītām datu tabulām, kas daudziem cilvēkiem var būt grūti saprotamas. Mind the Graph platforma atvieglo šo procesu, ļaujot zinātniekiem veidot skaidrus un estētiski pievilcīgus vizuālus materiālus, piemēram, infografikas, plakātus, attēlus un diagrammas. Izmantojot Mind the Graph, zinātnieki ļoti gudrā veidā dara zināmus savus atklājumus plašākai auditorijai.