Pētniekiem, kas meklē uzticamus un stabilus rezultātus plašā pētījumu metodoloģijas pasaulē, viens vārds ir kā bāka - triangulācija. Šī spēcīgā metode ir kļuvusi arvien plašāk atzīta un nozīmīga dažādās jomās, nodrošinot ceļu, kā uzlabot pētījumu rezultātu validitāti un uzticamību. Triangulācija ļauj pētniekiem samazināt neobjektivitāti, padziļināt pētījumus un galu galā nonākt pie ticamākiem un pamatīgākiem secinājumiem, apvienojot dažādus datu avotus, metodoloģijas un perspektīvas.

Šī raksta mērķis ir atbildēt uz jautājumu "kas ir triangulācija pētniecībā?", skaidrojot šo jēdzienu, nosakot tā pamatprincipus, metodes un mērķus. 

Kas ir triangulācija pētniecībā?

Pētījuma triangulācija ir process, kurā pētījuma tēma vai parādība tiek aplūkota no vairākiem aspektiem, datu avotiem vai metodēm. Lai uzlabotu pētījuma rezultātu validitāti, uzticamību un pamatīgumu, tā ietver vairāku metodoloģiju un informācijas avotu apvienošanu.

Triangulācijas jēdziens nāk no mērniecības, kur to izmanto, lai noteiktu precīzu objekta atrašanās vietu, izmantojot vairākus atskaites punktus. Līdzīgi triangulācijas mērķis pētniecībā ir radīt konverģentu un padziļinātu izpratni par kādu tematu, aplūkojot to no dažādiem aspektiem.

Pētnieki cenšas mazināt trūkumus un neobjektivitāti, kas piemīt tikai vienai metodei vai datu avotam, izmantojot triangulāciju. To var izmantot, lai savstarpēji pārbaudītu rezultātus, pamanītu likumsakarības vai neatbilstības un iegūtu vispusīgāku izpratni par pētījuma tēmu.

kas ir triangulācija pētniecībā
Izgatavots ar Mind the Graph

Triangulācijas veidi pētniecībā

Pētījuma rezultātu vispārējo stiprumu un ticamību palielina dažādi triangulācijas veidi, un katram no tiem ir īpašas priekšrocības. Šeit ir uzskaitītas dažas tipiskas triangulācijas metodes, ko izmanto pētniecībā:

Datu triangulācija

Šāda veida triangulācija izmanto dažādus avotus vai datu veidus, lai gūtu ieskatu pētījuma tēmā. Lai pamatotu un apstiprinātu savus secinājumus, pētnieki vāc datus, izmantojot dažādas metodes, tostarp intervijas, aptaujas, novērojumus un jau esošos ierakstus. Pētnieku rezultātu ticamību un noturību var uzlabot, apvienojot vairākus datu avotus.

Metodoloģiskā triangulācija

Dažādu metožu vai pieeju izmantošana pētījuma jautājuma izpētei ir pazīstama kā metodoloģiskā triangulācija. Lai izpētītu vienu un to pašu parādību no vairākiem aspektiem, pētnieki izmanto dažādas metodoloģijas, tostarp kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes, eksperimentālus un neeksperimentālus projektus, gadījumu pētījumus un aptaujas. Pētnieki, izmantojot savstarpēji papildinošas metodoloģijas, var aptvert dažādus pētījuma tēmas aspektus un iegūt padziļinātu izpratni par to.

Izmeklētāju triangulācija

Pētījuma projekts, kurā iesaistīti vairāki pētnieki vai pētnieki, tiek dēvēts par pētnieku triangulāciju. Katra pētnieka atšķirīgās perspektīvas, pieredze un aizspriedumi var atbalstīt un apstiprināt citu pētnieku secinājumus. Pētniecības process kļūst stingrāks, ja tajā iesaistīti vairāki pētnieki, jo viņi var pārbaudīt viens otra pieņēmumus un interpretācijas, kas galu galā ļauj iegūt ticamākus rezultātus.

Teorētiskā triangulācija

Lai interpretētu pētījuma rezultātus, teoriju triangulācija prasa izmantot vairākus teorētiskos ietvarus vai perspektīvas. Pētnieki var izmantot vairākas teorijas, lai novērtētu savus datus un salīdzinātu no dažādām perspektīvām iegūtos secinājumus. Šī metode palīdz atklāt vairākus pētāmās parādības aspektus vai skaidrojumus, tādējādi bagātinot un padziļinot analīzi.

Laika triangulācija

Problēmas vai parādības izpēte laika periodā ir pazīstama kā laika triangulācija. Lai noteiktu izmaiņas, tendences vai modeļus laikā, pētnieki pēta tēmu vairākos laika posmos. Pētnieki var atpazīt laika svārstības, izprast parādību attīstību vai noteikt ilgtermiņa ietekmi, salīdzinot vairākos laika punktos iegūtos datus.

Lokalizācijas triangulācija

Kādas parādības vai pētījuma priekšmeta izpēte vairākās vietās vai ģeogrāfiskās vietās ir pazīstama kā vietas triangulācija. Pētnieki var ņemt vērā kultūras, sociālos vai vides mainīgos lielumus, kas var ietekmēt parādību, veicot pētījumus dažādās vietās. Šī metode ļauj vieglāk atrast vispārīgus vai kontekstam raksturīgus elementus, kas ietekmē pētījuma tēmu.

Triangulācijas mērķi un priekšrocības pētniecībā

Triangulācija pētniecībā kalpo vairākiem svarīgiem mērķiem, kas veicina pētījuma rezultātu vispārējo kvalitāti un ticamību. Šeit ir trīs galvenie triangulācijas mērķi:

Validitātes uzlabošana

Samazinot neobjektivitātes iespējamību un palielinot secinājumu ticamību, triangulācija veicina pētījuma derīgumu. Pētnieki var apstiprināt savus secinājumus un pārliecināties, ka secinājumi ir konsekventi, izmantojot dažādas metodes, datu avotus vai perspektīvas.

Pilnīga priekšstata iegūšana

Pētījumos bieži vien tiek pētītas sarežģītas parādības, kuras nevar pilnībā izprast ar vienu pieeju vai datu kopumu. Apvienojot dažādas pieejas, triangulācija ļauj pētniekiem gūt padziļinātu izpratni par pētījuma tēmu. Integrējot dažādas pieejas, datu avotus vai teorijas, pētnieki var atklāt daudzus pētāmās parādības aspektus, perspektīvas vai dimensijas. Šī visaptverošā pieeja palīdz pētniekiem sniegt pamatīgāku un niansētāku priekšstatu par pētījuma tēmu.

Pierādījumu kontrolpārbaude

Pētnieki var pārbaudīt savus datus un apstiprināt savus secinājumus, izmantojot vairākas pieejas, izmantojot triangulāciju. Pētnieki var atklāt likumsakarības, konsekvenci vai neatbilstības datos, izmantojot dažādas pieejas vai datu avotus. Ja rezultāti, kas iegūti, izmantojot vairākas metodes vai avotus, ir salīdzināmi, ir lielāks pamats uzskatīt, ka secinājumi ir precīzi un ticami. Savukārt, ja ir atšķirības, pētnieki var izpētīt to cēloņus un uzlabot interpretācijas. Pētījuma rezultātu stabilitāti stiprina šis atkārtojošais pierādījumu savstarpējās pārbaudes process.

Triangulācijas trūkumi pētniecībā

Lai gan pētnieciskajai triangulācijai ir daudz priekšrocību, ir svarīgi domāt arī par iespējamiem trūkumiem. Daži triangulācijas izmantošanas trūkumi ir šādi:

Lielāka sarežģītība

Triangulācija bieži vien ietver daudzu metodoloģiju, datu avotu vai perspektīvu integrāciju, kas var sarežģīt pētniecības procesu. Lai nodrošinātu dažādu metožu saskaņotību un savietojamību, pētniekiem rūpīgi jāplāno un jāpārvalda to integrācija. Lai pareizi piemērotu triangulāciju, var būt nepieciešami papildu resursi un zināšanas. Datu vākšana, apstrāde un interpretācija var būt sarežģīta triangulācijas sarežģītības dēļ, tāpēc pētniekiem rūpīgi jāorientējas un jārisina ar to saistītās sarežģītās problēmas.

Resursu intensitāte

Triangulācija var prasīt daudz līdzekļu, laika un darba resursu. Salīdzinot ar vienas metodes pētījumu, vairāku pieeju veikšana vai datu vākšana no vairākiem avotiem var prasīt vairāk laika un pūļu. Tas var ietvert lielākas izlases iegūšanu, pētnieku izglītošanu par dažādām metodēm vai vairāku datu vākšanas veidu veikšanu. Pētījuma iespējamību var apgrūtināt nepieciešamība pēc lielākiem resursiem - gan finanšu, gan cilvēku resursiem, jo īpaši apstākļos, kad šie resursi ir ierobežoti.

Lielāka subjektivitāte

Pētnieku uztveri un datu analīzi joprojām var ietekmēt viņu pašu aizspriedumi un perspektīvas, pat ja tiek apvienotas vairākas metodes, datu avoti vai perspektīvas. No daudziem avotiem iegūtie secinājumi var būt jāintegrē un jāsintezē, kas var ietvert subjektīvus lēmumus un, iespējams, ieviest pētnieka neobjektivitāti. Lai panāktu objektivitāti un atklātību visā triangulācijas procesā, pētniekiem jāapzinās savi aizspriedumi.

Neatbilstība

Triangulācija dažkārt var radīt pretrunīgus secinājumus. Pētnieki var saskarties ar neatbilstībām vai pretrunām starp datu avotiem. Pretrunīgus rezultātus var būt grūti pārvaldīt un saskaņot, tāpēc var rasties nepieciešamība veikt turpmāku izpēti vai veikt metodoloģiskus uzlabojumus. Nesakritību cēloņi ir rūpīgi jāapsver, un to sekas ir rūpīgi jāizvērtē.

Laiku patērējošs

Tā kā ir jāvāc, jāanalizē un jāintegrē dati no vairākiem avotiem vai metodoloģijām, triangulācija var paildzināt pētniecības procesu. Triangulācija var prasīt daudz laika un darba, kas var pagarināt projekta termiņus vai likt pētījumu pabeigt vēlāk. Pētniekiem rūpīgi jāizvērtē, vai iespējamās triangulācijas priekšrocības atsver ar to saistītās izmaksas, ņemot vērā nepieciešamo ilgāku laiku un pūles.

Kad izmantot triangulāciju?

Tagad, kad ir atbildēts uz galveno jautājumu "Kas ir triangulācija pētniecībā?", ir pienācis laiks apsvērt, kad izmantot triangulāciju.

Triangulācija ir vērtīga pētniecības pieeja, ko var izmantot dažādās situācijās. Tā ir īpaši noderīga šādās situācijās:

  1. Konstatējumu apstiprināšana: Izmantojot dažādas metodes, datu avotus vai perspektīvas, triangulācija palīdz apstiprināt un nostiprināt pētījuma rezultātu ticamību.
  2. Sarežģītu parādību izpēte: Triangulācija ļauj izpētīt sarežģītas parādības, kuras nevar pilnībā izprast, izmantojot tikai vienu pieeju vai datu avotu.
  3. Neobjektivitātes mazināšana: Triangulācija samazina neobjektivitāti, apvienojot daudzas metodes, samazinot individuālo aizspriedumu ietekmi un palielinot objektivitāti.
  4. Pētījuma ierobežojumu novēršana: Triangulācija novērš vienas metodes vai viena datu avota ierobežojumus, uzlabojot pētījuma vispusību un kvalitāti.
  5. Validitātes un uzticamības uzlabošana: Triangulācija, piedāvājot konverģējošus pierādījumus no dažādām pieejām, palielina pētījuma rezultātu ticamību un uzticamību.
  6. Kontroversālu vai jutīgu tematu izpēte: Izpētot strīdīgus vai jutīgus tematus, triangulācija sniedz līdzsvarotāku un niansētāku perspektīvu. 

Izvēloties, vai izmantot triangulāciju, pētniekiem rūpīgi jāizvērtē pētījuma konteksts, mērķi, pieejamie resursi un pētījuma tēmas raksturs. 

Triangulācijas piemēri

Tālāk ir sniegti daži piemēri, kā pētniecībā var izmantot triangulāciju:

  • Datu triangulācijas piemērs: Pētnieks, kas pēta, kā jauna izglītības programma ietekmē skolēnu sniegumu, var vākt datus, izmantojot dažādas metodes, tostarp skolēnu aptaujas, intervijas ar skolotājiem un mācību dokumentu analīzi. Apvienojot šos daudzos datu avotus, pētnieks var iegūt padziļinātas zināšanas par programmas ietekmi un apstiprināt rezultātus, izmantojot dažādas datu kopas.
  • Metodoloģiskās triangulācijas piemērs: Pētījumā, kas vērsts uz saikni starp fiziskām aktivitātēm un garīgo veselību, pētnieks var izmantot gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu metodoloģiju. Padziļinātas intervijas ar atlasītu dalībnieku grupu var izmantot kopā ar aptaujām, lai iegūtu kvantitatīvu informāciju par fizisko aktivitāšu līmeni un garīgās veselības rādītājiem. Integrējot šīs divas pieejas, pētnieks var iegūt plašāku izpratni par tematu, papildinot datu tendences ar personisko pieredzi un perspektīvām.
  • Izmeklētāja triangulācijas piemērs: Projektā, kura mērķis ir izpētīt, kā klimata pārmaiņas ietekmē bioloģisko daudzveidību, iesaistītie pētnieki var būt ieguvuši izglītību ekoloģijā, klimatoloģijā, sociālajās zinātnēs un citās jomās. Katrs pētnieks sniedz savas īpašās zināšanas un perspektīvas, strādājot kopā, lai apkopotu un pārbaudītu datus no vairākiem aspektiem. Apvienojot savas zināšanas un kompetenci, viņi var savstarpēji pārbaudīt savus secinājumus, tādējādi padziļināti izprotot sarežģīto mijiedarbību starp klimata pārmaiņām un bioloģisko daudzveidību.

Datu vākšanas metodes triangulācijai

Tālāk ir uzskaitītas dažas parastās datu vākšanas metodes, ko izmanto triangulācijai:

  • Aptaujas: Aptaujās, izmantojot anketas vai strukturētas intervijas, konsekventi tiek vākti dati no ievērojamas personu izlases. Aptaujas var sniegt kvantitatīvu informāciju, ko var statistiski novērtēt un apvienot ar dažādiem kvalitatīvas informācijas avotiem.
  • Intervijas: Interviju laikā ar dalībniekiem notiek atvērta tipa diskusijas, lai iegūtu visaptverošus kvalitatīvos datus. Intervijās var iegūt iedziļināšanās viedokļus un niansētu informāciju, ko nevar iegūt, izmantojot citus līdzekļus.
  • Novērojumi: Uzvedības, mijiedarbības vai notikumu, kas notiek dabiskajā vidē, tiešu novērošanu un dokumentēšanu sauc par novērojumiem. Izmantojot šo metodi, var savākt reāllaika un kontekstam specifiskus datus, kas ļauj padziļināti izprast pētījuma tēmu.
  • Dokumentu analīze: Dokumentu analīze ir attiecīgas informācijas iegūšanas process no esošajiem dokumentiem, piemēram, ziņojumiem, rakstiem vai arhīva ierakstiem. Lai papildinātu primāro datu avotus, šī metode var piedāvāt vēsturisku kontekstu, papildu datus vai papildu perspektīvas. 

Datu analīzes metodes triangulācijai

Šeit ir daži bieži datu analīzē izmantotie triangulācijas paņēmieni:

  • Salīdzinošā analīze: Salīdzinošā analīze ietver vairāku datu avotu vai analīzes metožu salīdzināšanu un pretstatīšanu, lai noteiktu tendences, modeļus vai pretrunas.
  • Secinājumu integrācija: Integrācija ir process, kurā no vairākiem avotiem vai metodoloģijām iegūtie dati tiek apkopoti vienā datu kopā, ko pēc tam var analizēt. 
  • Krusteniskā verifikācija: Savstarpējā validācija ietver rezultātu, kas iegūti, izmantojot dažādas datu vākšanas metodes vai avotus, salīdzināšanu, lai novērtētu secinājumu konsekvenci un ticamību. 

7 soļi, kā veikt triangulāciju

Lai pētniecībā veiktu triangulāciju, izpildiet šādus soļus:

  1. Definēt pētniecības mērķus: Skaidri definējiet pētījuma mērķus un jautājumus, lai noteiktu triangulācijas pieejas mērķi un darbības jomu.
  2. Izvēlieties datu vākšanas metodes: Izvēlieties piemērotas datu vākšanas metodes, kas atbilst pētījuma mērķiem un ļauj vākt papildu datus. Apsveriet katras metodes stiprās puses un ierobežojumus.
  3. Apkopot datus: Ieviest izvēlētās datu vākšanas metodes, lai savāktu attiecīgos datus no vairākiem avotiem vai perspektīvām. Nodrošināt datu vākšanas procedūru konsekvenci, uzticamību un ētiskumu.
  4. Organizēt un analizēt datus: Organizēt un analizēt savāktos datus, izmantojot piemērotas metodes un paņēmienus. Veikt salīdzinošo analīzi, integrēt secinājumus un savstarpēju apstiprināšanu, lai noteiktu likumsakarības un nodrošinātu ticamību.
  5. Interpretēt secinājumus: Salīdzināt un pretstatīt rezultātus, kas iegūti no dažādiem datu avotiem vai metodēm, lai interpretētu secinājumus. Meklējiet konverģenci vai atšķirību, lai izdarītu jēgpilnus secinājumus.
  6. Pārdomājiet ierobežojumus: Apzināties un risināt ar triangulāciju saistītos ierobežojumus vai problēmas, piemēram, neobjektivitāti vai resursu ierobežojumus. Pārdomājiet to iespējamo ietekmi uz pētījuma rezultātiem.
  7. Paziņot rezultātus: Skaidri paziņojiet par triangulētajiem secinājumiem, uzsverot pētījuma stiprās puses, ierobežojumus un sekas. Vispusīgi un pārskatāmi izklāstīt rezultātus, norādot datu avotus un izmantotos analītiskos procesus.

Infografikas rakstu citējumu skaita pieaugums

Raksti ar infografikām parasti saņem vairāk uzmanības un citējumu nekā raksti bez infografikām. Ar Mind the Graph, pētnieki var izstrādāt estētiski pievilcīgas un izglītojošas infografikas, kas skaidri apraksta viņu pētījumus, vienlaikus padarot tos pieejamākus plašākai auditorijai. Šī uzlabotā pieejamība var palīdzēt izplatīt un ietekmēt zinātniskās zināšanas, potenciāli panākot to, ka vairāk cilvēku uzzina un citē pētījumus.

Sāciet veidot ar Mind the Graph
Saistītie raksti
logotipa abonements

Abonēt mūsu biļetenu

Ekskluzīvs augstas kvalitātes saturs par efektīvu vizuālo
komunikācija zinātnē.

- Ekskluzīvs ceļvedis
- Dizaina padomi
- Zinātnes jaunumi un tendences
- Mācību pamācības un veidnes