Literatūras apskats ir akadēmiskās pētniecības stūrakmens, jo tas sniedz rūpīgu pārskatu un kritisku analīzi par iepriekš publicēto zinātnisko darbu saturu par noteiktu tematu. Tā kā zinātnieki dodas savos intelektuālajos ceļojumos, kļūst arvien svarīgāk izprast galvenos komponentus, kas ir saistīti ar efektīva un pārliecinoša literatūras pārskata izveidi.

Šajā rakstā tiks padziļināti aplūkotas literatūras pārskata būtiskākās sastāvdaļas. Rūpīgi pārzinot šīs sastāvdaļas, pētnieki var uzlabot sava darba kvalitāti un uzticamību, būtiski papildināt pašreizējās zināšanas un izveidot stabilu pamatu turpmākajiem pētījumiem.

Kas ir literatūras pārskats?

Literatūras pārskats ir kritisks un rūpīgs visu iepriekš publicēto akadēmisko darbu, kas attiecas uz noteiktu pētniecības tematu vai jautājumu, tostarp grāmatu, žurnālu, disertāciju un konferenču referātu, izpēte. Tas kalpo kā zināšanu sintēze, sniedzot pārskatu un novērtējumu par esošo literatūru noteiktā jomā vai tematiskajā jomā.

Literatūras apskata galvenais mērķis ir apzināt, izpētīt un apkopot svarīgākos secinājumus, koncepcijas, teorijas, metodes un pretrunas, kas izteiktas esošajā literatūrā. Tā cenšas noteikt esošo zināšanu līmeni, identificēt nepilnības vai pretrunas un norādīt jomas, kurās nepieciešami papildu pētījumi. 

Rūpīga attiecīgo avotu meklēšana, to vērtības kritisks novērtējums un organizēta un saskaņota datu sintēze ir labi veikta literatūras pārskata sastāvdaļas. Tas palīdz pētniekiem noteikt savu darbu plašākā akadēmiskā kontekstā, identificēt pētnieciskos jautājumus vai nepilnības, kas jārisina, un balstīties uz esošajām zināšanām.

Pētnieki var papildus demonstrēt savas zināšanas par tēmu, parādot, ka viņi izprot attiecīgās teorijas un jēdzienus, un, izmantojot literatūras apskatu, sniegt pamatus sava pētījuma teorētiskajam ietvaram. To var izmantot, lai kritiski aplūkotu jau publicētos darbus, novērtētu citus skatījumus un papildinātu intelektuālās debates par konkrēto tematu.

Literatūras pārskata mērķis

Literatūras pārskata mērķis ir sniegt padziļinātu pārskatu un analīzi par esošajām zināšanām, pētījumiem un zinātnisko literatūru par konkrētu tematu. Tas pilda vairākus būtiskus mērķus akadēmiskajā un pētniecības kontekstā, tostarp:

  • Izklāsta kontekstu, apkopojot pašreizējās zināšanas un norādot trūkumus.
  • Identificē jomas, kurās nepieciešama turpmāka izpēte.
  • novērtē esošo pētījumu kvalitāti.
  • Novērš dublēšanos un plaģiātismu, nodrošinot novitāti.
  • Atbalsta teorētiskos ietvarus un hipotēzes.
  • sintezē un apkopo daudzus esošo zināšanu avotus.
  • Informē par pētniecības metodoloģijas lēmumiem.
  • Norāda pētījuma virzienu.

Literatūras apskatu piemēri

Šeit ir daži literatūras pārskatu piemēri:

Diabēts pēc transplantācijas: Sistemātisks literatūras apskats

Šī sistemātiskā literatūras apskata mērķis ir sniegt padziļinātu literatūras apskatu par pēctransplantācijas diabētu (PTD) šajā laikā. Pārskata galvenie uzdevumi ir izpētīt labāko ārstēšanas praksi un vispusīgi novērtēt PTD biežumu, kā arī tā riska faktorus un prognozes. Šā pārskata mērķis ir paplašināt zināšanas par PTD un uzlabot pacientu ārstēšanu transplantācijas apstākļos, integrējot un izvērtējot attiecīgos pētījumus.

Bērnu labklājība: Sistemātisks literatūras apskats

Šis sistemātiskais literatūras apskats sniedz visaptverošu novērtējumu par pašreizējo stāvokli bērnu labklājības pētniecībā, analizējot esošo literatūru angļu valodā. Pārskatā aplūkoti galvenie pētniecības jautājumi, tostarp bērnu labklājības definīcija, jomas, kas veicina bērnu labklājību, rādītāji, ko izmanto bērnu labklājības mērīšanai, un bērnu labklājības mērīšanai izmantotās metodoloģijas. Šajā pārskatā gūtie secinājumi palīdz padziļināt izpratni par bērnu labklājību un var sniegt informāciju politikai un intervences pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt pozitīvus rezultātus bērniem.

Psiholoģiskā drošība: Sistemātisks literatūras apskats

Šī sistemātiskā literatūras apskata mērķis ir sniegt vispusīgu empīrisko pētījumu analīzi par psiholoģisko drošību, tostarp par tās priekšnoteikumiem, rezultātiem un moderatoriem dažādos analīzes līmeņos. Tā kā empīrisko pierādījumu apjoms šajā jomā pieaug, sistemātisks pārskats ir nepieciešams, lai sintezētu esošo literatūru. Papildus empīrisko pētījumu pārskatam šajā pētījumā ir apzinātas nepilnības un uzsvērts, cik svarīgi ir integrēt galvenās teorētiskās perspektīvas, lai uzlabotu mūsu izpratni par to, kā psiholoģiskā drošība attīstās un ietekmē darba rezultātus dažādos analīzes līmeņos. Turklāt pārskatā sniegti ieteikumi turpmākajiem empīriskiem pētījumiem, lai paplašinātu mūsu zināšanas par psiholoģisko drošību. 

Literatūras apskatu veidi

Ir dažādi literatūras pārskatu veidi, kurus pētnieki var izmantot, pamatojoties uz pētījuma mērķiem un tēmas raksturu. Šeit sniegts īss katra veida apraksts:

Hronoloģiskā secība

Organizē pētījumus hronoloģiskā secībā, lai ilustrētu ideju un teoriju vēsturisko attīstību laika gaitā.

Tematiskais

Koncentrējas uz kopīgām tēmām vai tematiem visos pētījumos, lai sniegtu visaptverošu priekšmeta analīzi.

Metodoloģija

Izvērtē iepriekšējos pētījumos izmantotās pētniecības metodoloģijas, uzsverot stiprās un vājās puses un analītiskās metodes.

Teorētiskais

Analizē un sintezē pētniecībā izmantotās teorētiskās sistēmas un modeļus, lai noteiktu to atbilstību un piemērojamību.

Integratīvs

Ne tikai apkopo pētījumus, bet arī identificē likumsakarības, attiecības un saiknes starp dažādiem pētījumiem, lai sniegtu vienotu izpratni par tēmu. 

Sistemātisks

izmanto stingru un iepriekš noteiktu metodoloģiju, lai atlasītu, novērtētu un sintezētu attiecīgos pētījumus. Tā ietver iepriekš noteiktus meklēšanas kritērijus, iekļaušanas/izslēgšanas kritērijus un sistemātisku datu ieguvi, lai samazinātu neobjektivitāti un nodrošinātu rūpīgu literatūras analīzi.

Darbības jomas noteikšana

Kartē esošo literatūru par plašu pētniecības tematu, nosakot galvenos jēdzienus un jomas, kurās jāveic turpmāka izpēte. Apjomu pārskati ir īpaši noderīgi, ja pētniecības joma ir sarežģīta vai tai trūkst skaidra fokusa.

Metaanalīze

Kvantitatīvi sintezē daudzu pētījumu datus, izmantojot statistisko analīzi, lai iegūtu apkopotus ietekmes lielumus un izdarītu pamatotus secinājumus.

5 soļi literatūras pārskata rakstīšanai

Literatūras apskats nedrīkst būt tikai avotu kopsavilkums. Tajā ir jāparāda kritiskā domāšana, analīze un spēja sintezēt informāciju no dažādiem avotiem, lai atbalstītu savu pētījuma mērķi. Šeit ir aprakstīti literatūras pārskata rakstīšanas soļi:

1. Definējiet savu mērķi

Noskaidrojiet literatūras pārskata mērķi. Nosakiet, vai jūsu mērķis ir sniegt pārskatu, identificēt pētniecības nepilnības, pamatot hipotēzi vai piedāvāt kritisku analīzi.

2. Veiciet izpēti

Veikt visaptverošu attiecīgās zinātniskās literatūras meklēšanu, izmantojot datubāzes, akadēmiskos žurnālus, grāmatas un citus cienījamus avotus. Atlasiet rakstus, pētījumus un avotus, kas ir tieši saistīti ar jūsu pētījuma tēmu.

3. Pamatojuma kopsavilkums pēc nozīmes

Apkopot un sintezēt izvēlēto avotu galvenos secinājumus, argumentus un metodoloģiju. Pārliecinieties, ka kopsavilkums ir tieši saistīts ar jūsu pētījuma mērķi un sniedz nozīmīgu ieskatu.

4. Loģiski izstrādāt pārskatu

Loģiski sakārtot literatūras apskatu. Varat izvēlēties strukturēt to hronoloģiski, tematiski vai pēc citām attiecīgām kategorijām. Skaidri izklāstiet galvenos punktus un apakštēmas, kā arī izveidojiet saikni un attiecības starp avotiem.

5. Iekļaut atsauču/citēto darbu sarakstu

Pienācīgi citējiet visus literatūras pārskatā izmantotos avotus. Ievērojiet atbilstošo citēšanas stilu (piemēram, APA, MLA vai Hārvarda) un sniedziet pilnīgu un precīzu informāciju par katru avotu savā atsauču vai citēto darbu sarakstā.

Atšķirība starp literatūras apskatu un anotēto bibliogrāfiju

Literatūras pārskats un anotētā bibliogrāfija ir divi atšķirīgi akadēmiskās rakstīšanas uzdevumi, kas kalpo dažādiem mērķiem. 

Literatūras apskata mērķis ir sniegt visaptverošu un kritisku esošās literatūras analīzi par konkrētu pētniecības tematu. Tā ietver attiecīgo zinātnisko avotu galveno secinājumu, teoriju un metodoloģiju apkopošanu, novērtēšanu un sintēzi.

Savukārt anotētās bibliogrāfijas koncentrējas uz katra citētā avota īsu pārskatu un novērtējumu (anotāciju). Tā cenšas izglītot lasītāju par avotu kvalitāti, atbilstību un saturu. 

Lai iegūtu vairāk informācijas par anotētajām bibliogrāfijām, varat apmeklēt rakstu šeit kurā sniegts detalizēts skaidrojums par to, kas ir anotētā bibliogrāfija un kā to izveidot. 

Literatūras apskats aptver plašāku literatūras klāstu un prasa padziļinātu analīzi, savukārt anotētā bibliogrāfija koncentrējas uz šaurāku avotu izlasi un sniedz kodolīgas anotācijas katram ierakstam.

Secinājums

Ievērojot šajā rakstā aplūkotās būtiskākās literatūras pārskata sastāvdaļas, pētnieki var nodrošināt augstas kvalitātes pārskatu. Galvenais ir rūpīga plānošana, sistemātiska meklēšana, kritisks novērtējums, organizēšana, sintēze, analīze un efektīva komunikācija. Šo komponentu apguve ļauj pētniekiem sniegt vērtīgas atziņas un paplašināt zināšanas savā jomā. Labi veikts literatūras pārskats kalpo par pamatu stabiliem pētījumiem un veicina jaunus atklājumus.

Informējiet par zinātni VIsually ar vislabākā un bezmaksas infografikas veidotāja spēku

Portāls Mind the Graph platforma zinātniekiem piedāvā jaudīgu un bezmaksas infografiku veidotāju, lai vizuāli informētu par zinātni. Izmantojot šo platformu, zinātnieki var efektīvi atspoguļot sarežģītus pētījumu rezultātus, koncepcijas un datus, izmantojot saistošas un uzmanību piesaistošas infografikas. Mind the Graph ļauj zinātniekiem izmantot vizuālā stāstījuma spēku, padarot viņu pētījumus pieejamus, atmiņā paliekošus un ietekmīgus plašākai auditorijai.

ņemiet vērā grafiku
logotipa abonements

Abonēt mūsu biļetenu

Ekskluzīvs augstas kvalitātes saturs par efektīvu vizuālo
komunikācija zinātnē.

- Ekskluzīvs ceļvedis
- Dizaina padomi
- Zinātnes jaunumi un tendences
- Mācību pamācības un veidnes