Daļēji strukturētas intervijas kvalitatīvajos pētījumos

Kvalitatīvie pētījumi pēta cilvēka pieredzes, uztveres un nozīmju bagātīgo sarežģītību. Šajā pētniecības jomā daļēji strukturētas intervijas kļūst par daudzpusīgu metodi, lai iegūtu padziļinātu ieskatu no dalībniekiem. Atšķirībā no stingri strukturētām intervijām daļēji strukturētas intervijas nodrošina elastīgu sistēmu, kas apvieno iepriekš noteiktus jautājumus ar brīvību pētīt jaunas tēmas un iedziļināties dalībnieku domās un pieredzē. Šī raksta mērķis ir parādīt daļēji strukturētu interviju izmantošanas mērķi, priekšrocības un labāko praksi kvalitatīvajā pētījumā. Izprotot, kā šī pieeja atvieglo niansētu pētniecisko jautājumu izpēti, pētnieki var izmantot tās potenciālu, lai atspoguļotu cilvēka parādību daudzšķautņaino dabu un iegūtu bagātīgus un nozīmīgus datus, kas uzlabo izpratni par dažādām sociālām, psiholoģiskām un kultūras parādībām.

Kas ir daļēji strukturētas intervijas kvalitatīvajā pētījumā?

Daļēji strukturēta intervija ir kvalitatīva pētījuma metode, kas apvieno gan strukturētas, gan nestrukturētas intervijas aspektus. Daļēji strukturētā intervijā pētnieks sagatavo iepriekš noteiktu jautājumu vai tēmu kopumu, lai vadītu sarunu ar dalībnieku, taču ir arī iespēja elastīgi rīkoties un uzdot papildjautājumus, pamatojoties uz dalībnieka atbildēm. Tas ļauj izmantot vairāk sarunu un izpētes pieeju, ļaujot pētniekam iedziļināties konkrētās interesējošās jomās un iegūt detalizētu un niansētu informāciju.

Lasiet arī: Kāda ir atšķirība: Kvalitatīvie un kvantitatīvie pētījumi?

Daļēji strukturētas intervijas ļauj pētniekiem padziļināti izpētīt dalībnieku perspektīvas, pieredzi un uztveri. Tās var atklāt bagātīgus stāstījumus, personiskas atziņas un kontekstuālas detaļas, kas var neatklāties standartizētākos interviju formātos. Daļēji strukturētu interviju atvērtais raksturs ļauj gūt visaptverošu izpratni par pētījuma tēmu un atspoguļo cilvēka pieredzes sarežģītību.

Daļēji strukturētu interviju mērķis

Daļēji strukturētas intervijas kalpo kā dinamisks kvalitatīvo datu vākšanas veids, ļaujot pētniekiem iesaistīties sarunā ar dalībniekiem, vienlaikus saglabājot zināmu elastību. Šīs intervijas ļauj pētniekiem izpētīt pētījuma jautājumus, iedziļināties dalībnieku perspektīvās un gūt vispusīgu izpratni par pētāmajām parādībām. Daļēji strukturētu interviju mērķis sniedzas tālāk par faktisko informāciju; to mērķis ir atklāt dalībnieku uztveri, uzskatus, vērtības un emocijas, sniedzot vērtīgu ieskatu viņu subjektīvajā pieredzē.

Kad izmantot daļēji strukturētu interviju?

Veicot kvalitatīvo pētījumu, lēmumu izmantot daļēji strukturētas intervijas pieeju ietekmē dažādi faktori. Daļēji strukturētas intervijas ir īpaši piemērotas, ja tiek pētītas sarežģītas un daudzšķautņainas tēmas, kurām nepieciešama pilnīga izpratne. Tās ir vērtīgas, ja pētnieku mērķis ir elastīgi un atklāti fiksēt dalībnieku perspektīvas, pieredzi un naratīvus. Daļēji strukturētas intervijas ir efektīvas, ja pētījuma mērķi ietver dažādu viedokļu izpēti, modeļu un tēmu identificēšanu un ieskatu indivīdu domās un emocijās. Turklāt šī pieeja ir izdevīga, ja pētnieki cenšas nodibināt kontaktus un veidot sadarbības attiecības ar dalībniekiem, jo tā ļauj veidot jēgpilnas un interaktīvas sarunas. Daļēji strukturētu interviju izmantošana ļauj pētniekiem izpētīt dalībnieku pieredzes bagātību, vienlaikus saglabājot datu vākšanas daudzpusību un pielāgojamību.

Daļēji strukturētu interviju priekšrocības

Elastība un pielāgošanās spējas: Daļēji strukturētas intervijas nodrošina līdzsvaru starp struktūru un elastību, ļaujot pētniekiem pielāgot jautājumus, ņemot vērā dalībnieku atbildes. Šī pieeja ļauj pētniekiem izpētīt konkrētas interesējošās jomas, izpētīt negaidītas iespējas un iegūt niansētu informāciju, kas var neizpausties stingri strukturētās intervijās.

Uz līdzdalību vērsta pieeja: Daļēji strukturētas intervijas izvirza dalībniekus pētījuma procesa centrā, novērtējot viņu perspektīvas un pieredzi. Radot sarunu un ērtu atmosfēru, pētnieki var veicināt uzticēšanos un saikni, mudinot dalībniekus atklāti dalīties savās domās. Šāda pieeja atvieglo sadarbību un kopīgi veidotu zināšanu veidošanas procesu, atspoguļojot dalībnieku dzīves pieredzes sarežģītību.

Padziļināta izpēte: Izmantojot daļēji strukturētas intervijas, pētnieki var padziļināti iedziļināties dalībnieku stāstījumā, atklājot sarežģītas detaļas un slēptās nozīmes. Šo interviju atvērtā daba ļauj sniegt bagātīgus aprakstus, personiskas anekdotes un kontekstuālas atziņas, ļaujot pētniekiem gūt vispusīgu izpratni par pētījuma tēmu.

Daļēji strukturētu interviju trūkumi

Lai gan daļēji strukturētas intervijas sniedz vairākas priekšrocības, kvalitatīvajā pētījumā ir svarīgi ņemt vērā to iespējamos trūkumus. Viens no trūkumiem ir intervētāja neobjektivitātes vai ietekmes iespēja. Tā kā intervētājam ir aktīva loma intervijas vadīšanā, viņa personīgie aizspriedumi, pieņēmumi vai interpretācijas var netīšām ietekmēt dalībnieku atbildes. Tas var apdraudēt iegūto datu objektivitāti. Vēl viena problēma ir daļēji strukturēto interviju laikietilpīgums. Interviju veikšana, transkribēšana un datu analīze var būt ilgstošs process, kas prasa daudz laika un resursu.

Lasiet arī: Problēma, ko sauc par izlases neobjektivitāti

Turklāt iegūto datu kvalitāte var būt atkarīga no intervētāja prasmēm un pieredzes interviju vadīšanā un bagātīgu atbilžu iegūšanā no dalībniekiem. Ja intervētājam trūkst atbilstošas apmācības vai pieredzes, iegūto datu kvalitāte un dziļums var būt apdraudēti. Visbeidzot, daļēji strukturētu interviju atvērtā rakstura dēļ var rasties liels kvalitatīvo datu apjoms, ko var būt grūti analizēt un interpretēt, un tas prasa rūpīgu uzmanību un stingras analīzes metodes.

Galvenie apsvērumi daļēji strukturētu interviju veikšanai

Pēc tam, kad ir apstiprināts, ka daļēji strukturēta intervija atbilst pētījuma tēmai, tiek izmantoti šādi secīgi soļi, lai sagatavotos un veiktu daļēji strukturētu interviju:

1. solis: definēt mērķi un pētījuma darbības jomu

Sāciet ar daļēji strukturētas intervijas mērķa noskaidrošanu un paskaidrojiet, kāpēc tā ir vispiemērotākā pētījuma metode šim pētījumam. Apsveriet, kādas konkrētas zināšanas vai atziņas ir paredzēts iegūt intervijas procesā.

2. solis: Izstrādājiet labi izstrādātus intervijas jautājumus

Sagatavojiet intervijas jautājumus tā, lai tie būtu atvērti, vienkārši un kodolīgi. Uzmanīgi izvēlieties vārdus, jo īpaši, kad apspriežat jutīgus tematus. Pārliecinieties, ka jautājumi ļauj dalībniekiem sniegt detalizētas un niansētas atbildes.

3. solis: Intervijas mērķa grupas(-u) noteikšana

Nosakiet konkrētu iedzīvotāju grupu vai grupas, ar kurām tiks veikta daļēji strukturētā intervija. Atkarībā no mērķgrupas lieluma izmantojiet nejaušas vai stratificētas izlases metodes, lai atlasītu reprezentatīvu paraugu. Alternatīvi, ja grupa ir neliela, interviju var veikt ar visiem potenciālajiem dalībniekiem.

4. solis: Plānojiet intervijas loģistiku

Izlemiet, kā, kad un kur notiks intervija. Saņemiet dalībnieku piekrišanu un iepriekš informējiet viņus par intervijas datumu, laiku un vietu. Izvēlieties vidi, kas veicina atklātu un ērtu saziņu.

5. solis: Interviju veikšana

Uzsāciet intervijas, iesaistoties nepiespiestā sarunā, lai nodibinātu kontaktus un veidotu uzticēšanos ar dalībniekiem. Klātienes interviju laikā aktīvi klausieties respondentus, pievēršot uzmanību viņu neverbālajiem signāliem, piemēram, ķermeņa valodai, žestiem un balss pārmaiņām. Intervijas laikā saglabājiet nesodošu, empātisku un draudzīgu uzvedību.

6. solis: Intervijas ierakstu transkribēšana

daļēji strukturēto interviju audio vai video ierakstu transkribēšana. Transkripcija pārvērš runāto saturu rakstiskā formā, palīdzot veikt datu analīzi. Meklējiet atbilstošus resursus vai rīkus, kas jums palīdzēs efektīvi transkribēt intervijas.

7. solis: kodējiet un kategorizējiet datus

Pēc tam analizējiet daļēji strukturētajās intervijās iegūtos datus. Kodēšana ietver rūpīgu transkribēto datu pārbaudi, lai noteiktu atkārtojošos modeļus, tēmas un kategorijas. Šis process palīdz sakārtot iegūto informāciju un piešķirt tai jēgu. Apsveriet iespēju izmantot specializētu programmnodrošinājumu interviju kodēšanai, lai racionalizētu šo uzdevumu.

Lasiet arī: Analīzes apguve: Kodu grāmatas loma kvalitatīvajā pētniecībā

8. solis: Analizēt kodētos datus

Kad kodēšanas process ir pabeigts, analizējiet kodētos datus, lai gūtu nozīmīgu ieskatu. Izmantojiet kvalitatīvo datu analīzes rīkus, piemēram, Delve, lai padziļināti izpētītu datus un atklātu vērtīgus secinājumus. Veidojiet saiknes starp tēmām un modeļiem, lai veidotu visaptverošu izpratni par interviju rezultātiem.

9. solis: Prezentēt secinājumus pētnieciskajā dokumentā vai ziņojumā

Pārveidojiet analīzi saskanīgā stāstījumā, izklāstot rezultātus pētnieciskā darbā vai ziņojumā. Sniedziet informāciju par datu stāstu, uzsverot galvenās atziņas un apstiprinošus pierādījumus. Strukturēt darbu tā, lai efektīvi atspoguļotu secinājumu nozīmi un sekas saistībā ar pētījuma mērķiem.

Papildiniet savu plakātu vizuālo ietekmi ar zinātniskām ilustrācijām un grafikām

Atcerieties grafiku platforma revolucionizē zinātnisko komunikāciju, dodot zinātniekiem iespēju ar zinātnisku ilustrāciju un grafikas palīdzību padarīt savus plakātus vizuāli iespaidīgākus. Ar lietotājam draudzīgu saskarni un plašu iepriekš izstrādātu elementu bibliotēku pētnieki var bez piepūles izveidot vizuāli saistošus plakātus, kas efektīvi atspoguļo sarežģītus zinātniskus jēdzienus. Platforma piedāvā plašu pielāgojamu veidņu klāstu, ļaujot zinātniekiem pielāgot plakātus savām specifiskajām pētniecības vajadzībām. Neatkarīgi no tā, vai zinātnieki uzstājas konferencēs, dalās pētījumos ar kolēģiem vai publicē zinātniskus rakstus, Mind the Graph ļauj viņiem izveidot vizuāli iespaidīgus plakātus, kas atstāj paliekošu iespaidu un palielina viņu zinātniskā darba ietekmi.