Kādi ir pētījumu veidi?

Pētniecība ir būtiska jebkura akadēmiskā vai profesionālā darba sastāvdaļa. Neatkarīgi no tā, vai esat zinātnieks, pētnieks vai uzņēmuma īpašnieks, pētniecība ir nepieciešama, lai iegūtu jaunas zināšanas, ieskatu un risinājumus.

Tomēr ne visi pētījumi ir vienādi. Atkarībā no mērķa, apjoma un datu veida pētījumus var iedalīt dažādos veidos. Šajā rakstā mēs aplūkosim dažādus pētījumu veidus un to raksturojumu.

Pētījumu veidu klasifikācija

Kādi ir pētījumu veidi? Pētījumu veidi attiecas uz dažādām pieejām, ko pētnieki var izmantot, lai izpētītu pētījuma jautājumu vai problēmu. Pētniecība ir sistemātiska un strukturēta izpēte, kuras mērķis ir atklāt jaunas zināšanas vai apstiprināt esošās zināšanas. Pētījumā izmantoto metodoloģiju bieži nosaka veicamā pētījuma veids. Uzziniet vairāk par Pētniecības metodoloģija.

Pastāv dažādi pētījumu veidi, un katrs no tiem tiek veikts ar konkrētu mērķi, apjomu un datu veidu.

Klasifikācija pēc mērķa

Teorētiskie pētījumi

Teorētiskie pētījumi tiek veikti, lai izstrādātu jaunas teorijas, koncepcijas un sistēmas, ko var piemērot dažādās jomās. Teorētiskās pētniecības mērķis ir paplašināt mūsu zināšanas un izpratni par konkrētu tematu. Tā ietver esošo teoriju un hipotēžu pārbaudi, jaunu teoriju un hipotēžu radīšanu un modeļu konstruēšanu, lai izskaidrotu novērotās parādības.

Teorētiskos pētījumus parasti veic dabaszinātnēs, sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Dabaszinātnēs tie ietver jaunu teoriju un modeļu izstrādi, lai izskaidrotu dabas parādības. Sociālajās zinātnēs tā mērķis ir izstrādāt jaunas teorijas un sistēmas, lai izskaidrotu cilvēku uzvedību, sociālos procesus un kultūras notikumus. Humanitārajās zinātnēs tās mērķis ir izstrādāt jaunas teorijas un sistēmas, lai izskaidrotu kultūras un mākslas izpausmes.

Lietišķie pētījumi

Lietišķās pētniecības mērķis ir risināt praktiskas problēmas un uzlabot mūsu izpratni par reālo pasauli. Atšķirībā no tīrās pētniecības, kuras mērķis ir paplašināt mūsu zināšanas bez konkrēta pielietojuma, lietišķā pētniecība ir vērsta uz to, lai iegūtu praktiskus rezultātus, kurus var izmantot dažādās jomās, piemēram, rūpniecībā, medicīnā un valsts politikā.

Lietišķo pētījumu galvenais mērķis ir uzlabot mūsu spēju prognozēt, kontrolēt un manipulēt ar reālās pasaules parādībām, lai radītu taustāmu labumu sabiedrībai. Neatkarīgi no tā, vai tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, uzlaboti esošie produkti vai izstrādāta jauna politika, lietišķajiem pētījumiem ir būtiska nozīme mūsu zināšanu paplašināšanā un mūsu spēju uzlabošanā risināt praktiskas problēmas.

Šeit ir sniegts detalizētāks skaidrojums par trīs lietišķās pētniecības veidiem:

Novērtēšanas pētījumi: To izmanto, lai novērtētu programmu, politikas vai intervences pasākumu efektivitāti. Tā ietver datu vākšanu un analīzi, lai noteiktu, vai programma vai politika sasniedz savus mērķus un uzdevumus. Novērtēšanas pētījumu rezultātus var izmantot, lai uzlabotu programmu vai politiku, pieņemtu lēmumus par tās turpināšanu vai pamatotu tās finansējumu. Daži piemēri: jaunas veselības aprūpes politikas ietekmes novērtēšana, skolas programmas efektivitātes novērtēšana vai sociālās intervences rezultātu mērīšana.

Pētniecība un izstrāde: Pētniecība un izstrāde (P&A) ir lietišķās pētniecības veids, kas ietver jaunu produktu, procesu vai tehnoloģiju radīšanu. Pētniecību un izstrādi parasti veic uzņēmumi vai organizācijas, kas vēlas uzlabot savus produktus vai pakalpojumus vai izstrādāt jaunus. Pētniecība un izstrāde ietver sistemātisku eksperimentēšanas, testēšanas un pilnveidošanas procesu, kura mērķis ir radīt kaut ko inovatīvu un noderīgu. Pētniecības un attīstības piemēri ir, piemēram, jaunas ārstniecības metodes izstrāde, jauna tehnoloģiska produkta izstrāde vai esoša ražošanas procesa uzlabošana.

Rīcības izpēte: Tā ir sadarbības pieeja problēmu risināšanā, kas ietver sadarbību ar ieinteresētajām personām, lai identificētu un risinātu problēmas reāllaikā. To izmanto, lai risinātu praktiskus jautājumus un problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, organizācijas vai kopienas. Rīcības pētniecība parasti ietver ciklisku problēmu identificēšanas, datu vākšanas, analīzes un risinājumu īstenošanas procesu. To bieži izmanto tādās jomās kā izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi. Daži piemēri ietver sadarbību ar kopienu, lai izstrādātu jaunu programmu nabadzības mazināšanai, vai sadarbību ar skolu, lai uzlabotu skolēnu mācību rezultātus.

Klasifikācija pēc darbības jomas dziļuma

Izpētes izpēte

Izpētes izpēte ir sākotnēja pieeja pētniecībai, kuras mērķis ir apkopot informāciju un atziņas par kādu tematu vai problēmu. Šāda veida pētījumus bieži izmanto, ja pētniekam ir maz vai nav nekādu iepriekšēju zināšanu par tēmu un ir nepieciešams iegūt labāku izpratni par to. Izpētes metodes var būt literatūras apskats, intervijas, aptaujas un novērojumi. Izpētes pētījumā iegūtie dati bieži ir kvalitatīvi, un tos var izmantot, lai radītu jaunas idejas vai hipotēzes turpmākai izpētei.

Aprakstošā izpēte

Aprakstošais pētījums ir pētījuma veids, ko izmanto, lai aprakstītu un analizētu konkrētu parādību vai parādību grupu. Šāda veida pētījumos tiek meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kas, ko, kur, kad un kā. Aprakstošās pētniecības metodes var būt aptaujas, novērojumi, gadījumu izpēte un sekundāro datu analīze. Aprakstošajā pētījumā savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un tos izmanto, lai sniegtu detalizētu un precīzu priekšstatu par kādu parādību.

Aprakstošo pētniecību plaši izmanto daudzās jomās, tostarp sociālajās zinātnēs, izglītībā un mārketingā, un tā ir īpaši noderīga, lai gūtu izpratni par datu tendencēm un modeļiem.

Paskaidrojoša izpēte

Paskaidrojošais pētījums ir pētījuma veids, ko izmanto, lai izskaidrotu un pārbaudītu cēloņsakarības starp mainīgajiem. Šis pētījumu veids cenšas rast atbildes uz jautājumiem par to, kāpēc un kā notiek kāda parādība. Paskaidrojošās pētniecības metodes var būt eksperimenti, aptaujas un novērošanas pētījumi. Paskaidrojošajā pētniecībā savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un tos izmanto, lai noteiktu cēloņsakarības starp mainīgajiem.

To plaši izmanto daudzās jomās, tostarp sociālajās zinātnēs, medicīnā un inženierzinātnēs, un tā ir īpaši noderīga hipotēžu un teoriju pārbaudei. Šāda veida pētījumi ir būtiski, lai labāk izprastu sarežģītas parādības un uzlabotu mūsu spēju tās paredzēt un kontrolēt.

Korelācijas pētījumi

Korelācijas pētījums ir pētījuma veids, kurā tiek pētīta saistība starp diviem vai vairākiem mainīgajiem lielumiem. Šis pētījumu veids cenšas rast atbildes uz jautājumiem par to, cik cieši un kādā virzienā ir saistīti divi mainīgie. Korelācijas pētījumu metodes var būt aptaujas, novērojumu pētījumi un sekundāro datu analīze. Savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un tos izmanto, lai noteiktu likumsakarības un sakarības starp mainīgajiem.

Korelāciju pētījumus plaši izmanto daudzās jomās, tostarp psiholoģijā, ekonomikā un izglītībā, un tie ir īpaši noderīgi, lai noteiktu iespējamos uzvedības vai rezultātu prognozēšanas faktorus. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka korelācija nav vienāda ar cēloņsakarību, proti, tas, ka divi mainīgie ir saistīti, vēl nenozīmē, ka viens izraisa otru.

Klasifikācija pēc datu veida

Kvalitatīvie pētījumi

Kvalitatīvie pētījumi ir pētījumu veids, kas cenšas izprast un interpretēt cilvēku uzvedību, pieredzi un sociālās parādības. Šo pētījumu veidu bieži izmanto, ja pētījuma jautājumam nepieciešama padziļināta izpratne par parādības kontekstu, nozīmi un sarežģītību. Kvalitatīvās pētniecības metodes var būt intervijas, fokusa grupas, etnogrāfija un gadījumu izpēte. Savāktie dati bieži nav skaitliskie, un tos izmanto, lai identificētu tēmas, modeļus un nozīmes datos.

Kvalitatīvie pētījumi tiek plaši izmantoti daudzās jomās, tostarp socioloģijā, antropoloģijā un psiholoģijā, un ir īpaši noderīgi jaunu tēmu izpētei, hipotēžu izvirzīšanai un dziļas izpratnes iegūšanai par kādu parādību no iesaistīto cilvēku perspektīvas.

Kvantitatīvie pētījumi

Kvantitatīvie pētījumi ir pētījumu veids, kuru mērķis ir izmērīt un analizēt skaitliskus datus, lai pārbaudītu hipotēzes, noteiktu likumsakarības un izdarītu prognozes. Šo pētījumu veidu bieži izmanto, ja pētījuma jautājumam ir nepieciešams precīzi izmērīt kādu parādību un veikt statistisko analīzi. Kvantitatīvās pētniecības metodes var būt eksperimenti, aptaujas un sekundāro datu analīze. Savāktie dati bieži ir skaitliskie, un tos analizē, izmantojot statistikas metodes, lai noteiktu sakarības starp mainīgajiem.

Kvantitatīvos pētījumus parasti izmanto tādās jomās kā psiholoģija, ekonomika un sabiedrības veselība, un tie ir īpaši noderīgi, lai pārbaudītu hipotēzes un izdarītu vispārinājumus par populāciju, pamatojoties uz izlasi. Šāda veida pētījumi ir būtiski, lai sniegtu uz pierādījumiem balstītus ieteikumus un informētu par politiskiem lēmumiem.

Jauktās metodes

Jaukto metožu pētījumā apvienotas gan kvalitatīvās, gan kvantitatīvās datu vākšanas metodes, lai iegūtu vispusīgāku izpratni par konkrētu parādību. Šāda veida pētījumus bieži veic, ja ar vienu metodi nevar iegūt pilnīgu izpratni par parādību.

Manipulācija ar mainīgajiem lielumiem

Eksperimentālie pētījumi

Eksperimentālie pētījumi ir metode, ko izmanto, lai noteiktu cēloņsakarības starp mainīgajiem. Pētnieki manipulē ar neatkarīgo mainīgo un novēro ietekmi uz atkarīgo mainīgo, vienlaikus kontrolējot svešus mainīgos. Tas ietver nejaušības principa kontrolētus pētījumus, un iegūtie dati bieži ir kvantitatīvi, un hipotēžu pārbaudei izmanto statistisko analīzi.

Eksperimentālie pētījumi ir spēcīgs instruments cēloņsakarību izpētei, taču tiem ir arī ierobežojumi, piemēram, grūtības rezultātus vispārināt reālajā vidē un ētiski apsvērumi saistībā ar mainīgo manipulācijām. Pētījumu rezultāti var sniegt informāciju politikai un praksei dažādās jomās, piemēram, dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un medicīnā.

Neeksperimentāli pētījumi

Neeksperimentāla pētniecība ir pētniecības metode, ko izmanto, lai novērotu un mērītu mainīgos lielumus, nemanipulējot ar tiem. Neeksperimentālus pētījumus bieži izmanto pētījumos, kuros nav iespējams vai nav ētiski manipulēt ar mainīgajiem lielumiem, piemēram, pētījumos, kas saistīti ar cilvēku uzvedību vai medicīniskiem apstākļiem.

Neeksperimentālās pētījumu metodes ietver novērojumu pētījumus, aptaujas un gadījumu izpēti. Savāktie dati bieži ir kvalitatīvi vai kvantitatīvi, un rezultātu interpretācijai var izmantot statistisko analīzi. Lai gan ar neeksperimentāliem pētījumiem nevar noteikt cēloņsakarības starp mainīgajiem lielumiem, tie var sniegt vērtīgu informāciju par mainīgo lielumu raksturu un noteikt potenciālās jomas, kurās jāveic turpmāki pētījumi.

Kvazieksperimentālie pētījumi

Kvazieksperimentālie pētījumi ir pētniecības metodes veids, kas apvieno eksperimentālo un neeksperimentālo pētījumu elementus. Kvazieksperimentālajos pētījumos pētnieki manipulē ar neatkarīgo mainīgo lielumu, bet atšķirībā no eksperimentālā pētījuma viņi neizmanto nejaušības metodi, lai sadalītu dalībniekus dažādos eksperimentālos apstākļos.

Kvazieksperimentālos pētījumus bieži izmanto pētījumos, kuros nav iespējams vai praktiski nav iespējams izmantot nejaušus piešķīrumus, piemēram, pētījumos, kuros iesaistītas jau iepriekš pastāvošas grupas vai dabiski notikumi. Kvazieksperimentālās pētījumu metodes ietver pārtrauktas laika rindas, neekvivalentas kontroles grupas modeļus un regresijas pārrāvuma modeļus.

Savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un rezultātu interpretācijai tiek izmantota statistiskā analīze. Šādi pētījumi nevar noteikt cēloņsakarību tikpat efektīvi kā eksperimentālie pētījumi, taču tie var sniegt vērtīgu informāciju par mainīgo lielumu savstarpējām attiecībām un palīdzēt veidot politiku un praksi dažādās jomās.

Traucējumu veids

Deduktīva izpēte

Deduktīvais pētījums ir pētniecības metode, kas sākas ar teoriju vai hipotēzi un pārbauda to, izmantojot empīriskos datus. Deduktīvo pētījumu pētnieki sāk ar skaidras un konkrētas hipotēzes izvirzīšanu, pamatojoties uz pastāvošu teoriju vai zināšanu kopumu. Viņi vāc datus un izmanto statistisko analīzi, lai pārbaudītu hipotēzi un izdarītu secinājumus par teoriju.

Deduktīvo pētījumu bieži izmanto dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un medicīnā, lai pārbaudītu hipotēzes un noteiktu cēloņsakarības starp mainīgajiem. Savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un rezultātu interpretācijai izmanto statistisko analīzi. Lai gan deduktīvais pētījums var sniegt pārliecinošus pierādījumus teorijas atbalstam vai atspēkošanai, tam ir arī ierobežojumi, piemēram, iespēja nepamanīt svarīgus mainīgos lielumus un grūtības vispārināt secinājumus ārpus pētāmās grupas. Neraugoties uz šiem ierobežojumiem, deduktīvais pētījums ir svarīga pētniecības metode, kas var sniegt informāciju par politiku un praksi dažādās jomās.

Hipotētiski-deduktīva izmeklēšana

Hipotētiski-deduktīvais pētījums ir pētniecības metode, kas apvieno deduktīvo spriešanu ar hipotētisko spriešanu. Šāda veida pētījumos pētnieki sāk ar hipotētisku parādības vai novērojuma skaidrojumu un pēc tam izmanto deduktīvo domāšanu, lai pārbaudītu hipotēzi, izdarot prognozes par to, kam būtu jānotiek, ja hipotēze ir pareiza. Pēc tam prognozes tiek pārbaudītas, izmantojot empīriskos datus, un, ja dati apstiprina prognozes, hipotēzi uzskata par apstiprinātu. Ja dati neapstiprina prognozes, hipotēzi pārskata vai noraida.

Šo pētījumu parasti izmanto dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un medicīnā, lai pārbaudītu hipotēzes un noteiktu cēloņsakarības starp mainīgajiem. Savāktie dati bieži ir kvantitatīvi, un rezultātu interpretācijai izmanto statistisko analīzi. Lai gan hipotētiski-deduktīvais pētījums var sniegt pārliecinošus pierādījumus hipotēzes atbalstam vai atspēkošanai, tam ir arī ierobežojumi, piemēram, iespēja nepamanīt svarīgus mainīgos lielumus un grūtības vispārināt secinājumus ārpus pētāmās populācijas.

Informācijas avots

Primārā izpēte

Primārais pētījums ir pētniecības metode, kas ietver sākotnējo datu vākšanu tieši no avotiem. Šis pētījumu veids ietver aptauju, interviju, eksperimentu un novērojumu veikšanu, lai iegūtu jaunu informāciju, kas iepriekš nav apkopota vai analizēta. Atkarībā no pētījuma jautājuma un metodoloģijas primārais pētījums var būt kvalitatīvs vai kvantitatīvs. Metodes ietver tādu datu vākšanu, kas nav skaitliskie dati, piemēram, personiskā pieredze, attieksme un uzvedība. Tās bieži izmanto sociālajās un humanitārajās zinātnēs.

Kvantitatīvās pētniecības metodes ietver skaitlisko datu vākšanu un statistiskās analīzes izmantošanu, lai izdarītu secinājumus par populāciju, un tās parasti izmanto dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un medicīnā. Primārie pētījumi bieži vien ir laikietilpīgi un dārgi, taču tie var sniegt precīzāku un detalizētāku informāciju nekā sekundārie pētījumi, kas ietver esošo datu analīzi. Primārie pētījumi ir svarīgi pētījumi, un tie var palīdzēt atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem nevar atbildēt, izmantojot tikai sekundāros pētījumus.

Sekundārā izpēte

Sekundārā izpēte ir pētniecības metode, kas ietver esošo datu un informācijas analīzi, ko jau ir savākuši citi. Šis pētniecības veids ietver publicētu avotu, piemēram, grāmatu, akadēmisko žurnālu, ziņojumu un datubāzu, pārskatīšanu, lai iegūtu informāciju par konkrētu tematu vai pētījuma jautājumu. Atkarībā no datu avotiem un pētījuma jautājuma sekundārais pētījums var būt kvalitatīvs vai kvantitatīvs.

Šis pētījums ietver neskaitlisko datu analīzi, piemēram, gadījumu izpēti, literatūras apskatu un intervijas, un to bieži izmanto sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Un ietver skaitlisko datu analīzi, piemēram, statistiku un aptaujas, un to bieži izmanto dabaszinātnēs, sociālajās zinātnēs un medicīnā. Sekundārā izpēte bieži vien ir mazāk laikietilpīga un lētāka nekā primārā izpēte, taču tai var būt ierobežojumi, piemēram, novecojuši vai nepilnīgi dati, neobjektīvi avoti un ierobežota datu pieejamība.

Nobeigumā, kāda veida pētījumi ir nepieciešami pētniekiem? Izpratne par dažādiem pētījumu veidiem var palīdzēt pētniekiem izvēlēties piemērotu metodoloģiju un pieeju savam pētījumam.

Pārlūkojiet vairāk nekā 75 000 zinātniski precīzu ilustrāciju vairāk nekā 80 populārās jomās.

Portāls Mind the Graph platforma ir tiešsaistes rīks, kas zinātniekiem un pētniekiem nodrošina piekļuvi plašai zinātniski precīzu ilustrāciju bibliotēkai, ko var izmantot, lai uzlabotu savas prezentācijas, publikācijas un komunikācijas materiālus. Platformā ir pieejami vairāk nekā 75 000 ilustrāciju vairāk nekā 80 jomās, un tā ir visaptverošs resurss zinātniekiem, kas vēlas radīt saistošus un informatīvus vizuālus materiālus.

Sāciet veidot savu infografiku