Deduktīvo zināšanu pamatā ir loģiskā spriešana, kas ļauj mums izdarīt secinājumus, pamatojoties uz noteiktiem principiem un zināmiem faktiem. Kad jūs sākat ar vispārīgu ideju vai principu un piemērojat to konkrētām situācijām, lai nonāktu pie secinājuma, jūs izmantojat. deduktīvais pamatojums

Piemēram, ja jūs zināt, ka "visi cilvēki ir mirstīgi" un "Sokrats ir cilvēks", jūs varat secināt, ka "Sokrats ir mirstīgs". Šis process sākas ar vispārīgu apgalvojumu, kas tiek uzskatīts par patiesu, un tad to piemēro konkrētam gadījumam, lai iegūtu jaunu, loģiski pamatotu secinājumu.

Izklausās mulsinoši? Neuztraucieties. Šajā rakstā tiks izskaidrots viss, kas saistīts ar deduktīvajām zināšanām, tāpēc sēdiet mierīgi un lasiet līdz galam, lai uzzinātu visu par šīm būtiskajām zināšanām!

Kas ir deduktīvās zināšanas?

Deduktīvās zināšanas ir sistemātisks izpratnes veids, kurā secinājumi izriet no vispārīgiem principiem vai pārbaudītiem faktiem, izmantojot loģisku argumentāciju. Apgūstot deduktīvās zināšanas, jūs varat droši risināt problēmas, zinot, ka jūsu secinājumi ir loģiski pamatoti un ticami. Tas ir kā vispirms uzbūvēt stingru pamatu un pēc tam uz tā loģiski konstruēt secinājumus. 

Ja jūs zināt, ka sākuma fakti (jeb premisas) ir patiesi, deduktīvais secinājums garantē, ka arī secinājums būs patiess. Piemēram, ja jūs zināt, ka "visiem putniem ir spalvas" un "zvirbulis ir putns", jūs varat secināt, ka "zvirbulim ir spalvas". 

Šāda veida argumentācija bieži tiek pretstatīta induktīvā argumentācija, kas sākas ar konkrētiem piemēriem un meklē vispārēju noteikumu. Lai gan induktīvā domāšana var būt ticama, deduktīvā domāšana ir ticamāka un drošāka, ja vien sākotnējās premisas ir patiesas.

Raksturojums

Deduktīvajām zināšanām ir dažas galvenās iezīmes. Pirmkārt, tās balstās uz loģiku. Jūs izmantojat faktus vai priekšnoteikumus, par kuriem jau zināt, ka tie ir patiesi, un loģiskā veidā tos pielietojat, lai nonāktu pie secinājuma. 

Otrkārt, runa ir par noteiktību. Tā kā deduktīvais pamatojums balstās uz patiesām premisām, arī secinājumam jābūt patiesam. Nav nekādu minējumu, tāpēc šāds domāšanas veids ir ļoti spēcīgs tādos priekšmetos kā matemātika, kur nepieciešamas precīzas atbildes.

Mind the Graph logotips, kas pārstāv zinātnisko ilustrāciju un dizaina rīku platformu pētniekiem un pedagogiem.
Mind the Graph - Zinātniskās ilustrācijas un dizaina platforma.

Treškārt, deduktīvās zināšanas ir vienkāršas. Dedukcijas process virzās vienā virzienā: no vispārīga uz konkrētu. Ja vien loģika tiek ievērota pareizi, var uzticēties rezultātam.

Izmantojot deduktīvās zināšanas, jūs panākat pārliecību un pārliecību par saviem secinājumiem, padarot tās par būtisku rīku lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā.

Deduktīva spriešanas process - kā deduktīvās zināšanas veido loģisko domāšanu

Priekšnoteikumi un secinājumi

Deduktīvo zināšanu pamatā ir process, kurā no patiesām premisām tiek izdarīti garantēti secinājumi, kas ir loģisko lēmumu pieņemšanas pamatā. No šīm premisām tiek izdarīti secinājumi. 

Struktūra ir vienkārša: ja premisas ir patiesas un loģika ir ievērota pareizi, secinājumam arī jābūt patiesam. Domājiet par to kā par punktu savienošanu - katra premisa ir punkts, un, tos loģiski savienojot, jūs nonākat pie secinājuma.

Lūk, vienkārša deduktīva argumenta piemērs:

  1. Visiem zīdītājiem ir plaušas (1. pieņēmums).
  2. Vaļi ir zīdītāji (2. pieņēmums).
  3. Tāpēc vaļam ir plaušas (secinājums).

Kamēr premisas ir patiesas, loģiski izriet arī secinājums.

Derīgums un pamatotība

Deduktīvajā spriešanā divi svarīgi termini ir derīgums un pamatotība. Derīgums attiecas uz argumenta loģisko struktūru. Arguments ir derīgs, ja secinājums loģiski izriet no premisām, pat ja premisas patiesībā nav patiesas. 

Piemēram, ja jūs sakāt: "Visas automašīnas ir zilas, un mans transportlīdzeklis ir automašīna, tātad mana automašīna ir zila," arguments ir derīgs, jo no tā loģiski izriet secinājums. Tomēr premisas var nebūt patiesas.

Pamatotība nozīmē, ka arguments ir ne tikai derīgs, bet arī tā premisas ir patiesas. Pamatots arguments garantē patiesu secinājumu. Ja mūsu iepriekšējā piemērā par vaļiem abas premisas (zīdītājiem ir plaušas un vaļi ir zīdītāji) ir patiesas, tad arī secinājums (vaļiem ir plaušas) ir patiess, tādējādi arguments ir derīgs un pamatots.

Ļoti svarīgi ir izmantot derīgus un pamatotus argumentus, jo tie nodrošina, ka no iegūtās informācijas izdarīsiet pareizus un ticamus secinājumus. Tas palīdz jums pieņemt labākus lēmumus un loģiski risināt problēmas.

Deduktīvo zināšanu pielietojums reālajā dzīvē

Sieviete ar brillēm lasa grāmatu pie koka galdiņa kafejnīcā, blakus viņai novietotas divas grāmatas.
Foto: Priscilla Du Preez 🇨🇦 vietnē Unsplash

Ikdienas dzīvē

Deduktīvajām zināšanām ir liela nozīme ikdienas lēmumu pieņemšanā, jo tās palīdz mums izdarīt loģiskus secinājumus no konstatētajiem faktiem. Piemēram, ja jūs zināt, ka "visi veikali aizveras plkst. 20.00" un ir pulksten 19.30, jūs varat secināt, ka jums vēl ir laiks apmeklēt veikalu pirms tā slēgšanas. 

Vēl viens bieži sastopams scenārijs ir dienas plānošana. Ja jūs zināt, ka pulksten 10.00 jums ir tikšanās un ka līdz tai ir nepieciešamas 30 minūtes, jūs secināt, ka jums ir jādodas ceļā līdz pulksten 9.30. Deduktīvais domāšanas veids palīdz jums pieņemt loģiskus lēmumus, pamatojoties uz jau zināmiem faktiem, tādējādi izvairoties no kļūdām un nodrošinot, ka paliekat organizēts.

Galvenais ieguvums no atskaitījumu izmantošanas lēmumu pieņemšanā ir noteiktība, ko tie sniedz. Tā kā secinājumi loģiski izriet no patiesām premisām, jūs varat būt pārliecināts, ka jūsu lēmumi ir pareizi, kas var ietaupīt laiku un mazināt stresu ikdienas lēmumu pieņemšanā.

Zinātnē un matemātikā

Deduktīvajai argumentācijai ir būtiska nozīme zinātniskajos atklājumos un matemātisko problēmu risināšanā. Zinātnē pētnieki bieži vien sāk ar vispārīgu teoriju vai likumu un piemēro to konkrētām situācijām. Piemēram, ja ir vispāratzīts zinātnisks fakts, ka "visi metāli karsējot izplešas", var secināt, ka vara stieple izplešas, ja to karsē.

Matemātikā deduktīvais domāšanas veids ir pierādījumu un teorēmu pamatā. Klasisks piemērs ir Pitagora teorēma, kas nosaka, ka taisnā trīsstūrī hipotenūzas kvadrāts ir vienāds ar pārējo divu malu kvadrātu summu. Matemātiķi pierāda šo teorēmu, izmantojot loģiskus soļus, sākot no zināmiem principiem un piemērojot dedukciju.

Izmantojot deduktīvo domāšanu dabaszinātnēs un matemātikā, jūs varat precīzi risināt problēmas un nodrošināt secinājumu precizitāti, kas šajās jomās ir ļoti svarīgi.

Deduktīvo zināšanu izmantošanas priekšrocības un izaicinājumi

Priekšrocības

Deduktīvās zināšanas nodrošina skaidrību un noteiktību, padarot tās par vērtīgu instrumentu tādās jomās, kurās nepieciešama precizitāte, piemēram, matemātikā un dabaszinātnēs. Viena no tās galvenajām priekšrocībām ir pārliecība, ko tā sniedz. 

Ja sākat ar patiesām premisām un pielietojat pareizu loģiku, varat būt pārliecināts, ka arī secinājums ir patiess. Tas ir īpaši noderīgi tādās jomās kā matemātika, jurisprudence un zinātne, kur precizitāte un pareizība ir ļoti svarīga.

Vēl viena deduktīvās argumentācijas priekšrocība ir tās skaidrība. Tā labi darbojas situācijās, kad noteikumi vai principi jau ir noteikti. 

Piemēram, ja jūs zināt, ka "visiem putniem ir spalvas" un "robin ir putns", dedukcija sniedz jums skaidru atbildi: "robinam ir spalvas." Šādos gadījumos dedukcija palīdz izdarīt loģiskus un ticamus secinājumus, neprasot papildu informāciju.

Ierobežojumi

Tomēr deduktīvajai domāšanai ir ierobežojumi. Viens no galvenajiem trūkumiem ir tas, ka tā lielā mērā ir atkarīga no pieņēmumu patiesuma. Ja jūsu izejas premisas ir nepareizas vai nepilnīgas, arī secinājums būs kļūdains. 

Piemēram, ja jūs kļūdaini pieņemat, ka "visi augļi ir saldi", un pēc tam secināt, ka "citrons ir salds, jo tas ir auglis", jūsu secinājums ir kļūdains, jo sākotnējais pieņēmums ir kļūdains.

Salīdzinājumā ar induktīvo domāšanu arī deduktīvā domāšana var būt neelastīga. Ja dedukcija sākas ar vispārīgiem principiem un virzās uz konkrētiem secinājumiem, tad induktīvā argumentācija darbojas pretēji - sākot ar konkrētiem novērojumiem, lai izveidotu vispārīgu noteikumu. Induktīvā argumentācija ir elastīgāka, jo tā ļauj koriģēt secinājumus, kad kļūst pieejami jauni pierādījumi vai informācija. 

Turpretī deduktīvajai domāšanai ir nepieciešamas fiksētas premisas, kas var ierobežot tās lietderību sarežģītākās vai nenoteiktās situācijās, kad nav zināmi visi fakti.

Izpratne gan par deduktīvās domāšanas priekšrocībām, gan ierobežojumiem palīdzēs jums gudri to izmantot dažādos kontekstos.

Noslēgumā jāsecina, ka deduktīvais domāšanas veids, balstoties uz patiesiem pieņēmumiem, sniedz skaidrus un loģiskus secinājumus, tāpēc tas ir ļoti uzticams tādās jomās kā matemātika un zinātne. Tā nodrošina noteiktību un precizitāti, palīdzot pieņemt pareizus lēmumus ikdienas dzīvē. 

Tomēr tā var būt neelastīga un ierobežota ar savu pieņēmumu precizitāti. Izpratne par tās stiprajām un vājajām pusēm ļauj efektīvi izmantot dedukciju, vienlaikus apzinoties, kad citas metodes, piemēram, induktīvā domāšana, var būt piemērotākas.

Deduktīvo zināšanu vizualizēšana ar Mind the Graph

Deduktīvās zināšanas bieži vien ir saistītas ar abstraktiem apsvērumiem, bet šo jēdzienu efektīvai pasniegšanai ir nepieciešami skaidri vizuāli attēli. Mind the Graph ļauj pētniekiem un pasniedzējiem veidot pārliecinošas infografikas un diagrammas, padarot sarežģītas loģiskas idejas pieejamas. Neatkarīgi no tā, vai tas paredzēts mācībām, prezentācijām vai publikācijām, mūsu platforma nodrošina precīzu un skaidru jūsu deduktīvo zināšanu nodošanu. Izpētiet mūsu rīkus jau šodien, lai iedzīvinātu savu argumentāciju.

Zinātniskas ilustrācijas no dažādām jomām, tostarp anatomijas, bioloģijas un ķīmijas, ar palielinātu sirds diagrammu un tekstu ar norādi "Medicīna, bioloģija, bioķīmija un vairāk nekā 80 jomas".
Izpētiet vairāk nekā 80+ zinātnes jomas ar augstas kvalitātes ilustrācijām.
logotipa abonements

Abonēt mūsu biļetenu

Ekskluzīvs augstas kvalitātes saturs par efektīvu vizuālo
komunikācija zinātnē.

- Ekskluzīvs ceļvedis
- Dizaina padomi
- Zinātnes jaunumi un tendences
- Mācību pamācības un veidnes